Dienas Bizness: Elektriķi grasās cīnīties ar privāto mežu īpašniekiem

Lai pilnībā izvairītos no koku uzkrišanas uz elektrolīnijām, rosina ap līnijām izzāģēt 60 metru platus lielceļus, vēsta laikraksts. “Pašlaik izstrādes procesā ir izmaiņas tiesību aktos Aizsargjoslu likumā un Mežu likumā. Taču, ja runājam par Mežu likuma grozījumiem, tad to virzība ir smaga, jo Zemkopības ministrija un Mežu īpašnieku asociācija iebilst, ka mēs, paredzot 60 metru izzāģēšanu no meža brīvās joslas, varētu atņemt mežu īpašniekiem nākotnes peļņu. Līdz ar to jautājums, ko valstī šajā 30 metru joslā varētu atļaut audzēt, tiek atlikts no mēneša uz mēnesi līdz atkal kaut kādiem briesmīgiem notikumiem valstī,” tā sacīja AS “Sadales Tīkls” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Lai gan ST ir tiesības arī tagad ārpus aizsargjoslas zāģēt bīstamos kokus, piemēram, tādus, kas ir sagāzušies vismaz par 15 grādiem, mežu īpašnieki nereti nemaz neļauj ķerties saviem kokiem klāt, turklāt nereti mežu īpašnieks vēl vispirms jādabū rokā. Pašlaik ST četru gadu programma paredz, ka elektrolīniju trasēs, piesaistot arī helikopteri, no bīstamiem kokiem tiks attīrīti 3000 hektāri. Pēc pērnās ziemas mācības, kad vienlaicīga sniega, ledus, lietus, apledojuma un vēja dēļ kā sērkociņi lūzuši pat simtgadīgi koki, ST šogad jau laicīgi sarūpējis vairāk tehnikas, tomēr problēmas ar mežu īpašniekiem paliek.

„Latvijā joprojām ir ļoti daudz neizmantotas zemes, tāpēc it kā nevarētu iebilst pret aizsargjoslu platuma palielināšanu gar elektrolīnijām. Turklāt šajā aizsargjoslā taču iespējams netraucēti audzēt gan Ziemassvētku eglītes, gan arī krūmus, kurus pēc 5 – 7 gadiem nocērt un iegūst dedzināmo šķeldu,” uzskata viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Modris Fokerots.

„Mežu īpašnieki uz aizsargjoslu paplašināšanu gar elektropārvades līnijām raugās ļoti piesardzīgi,” norāda Latvijas mežu īpašnieku biedrības valdes loceklis Arnis Muižnieks. Viņš savu teikto pamato ar to, ka energoapgāde, tāpat kā mežu audzēšana, ir bizness. „Nebūtu korekti pieļaut, ka viena biznesa intereses prevalē pār citu, tāpēc arī mežu īpašnieki iestājas par to, lai, būtiski paplašinot aizsargjoslu lielumu, tiktu paredzētas kompensācijas. Ja paplašinātajā 30 m energopārvades līnijas aizsargjoslā nevar audzēt kokus, kuru augstums pārsniedz attālumu līdz līnijas malējam vadam, tad ir skaidrs, ka, piemēram, audzējot kokus līdz 8 m augstumam, neskatoties uz īsāku rotācijas periodu, meža īpašniekam rodas zaudējumi, kas atkarībā no koku sugas un augšanas apstākļiem sasniedz pat 2000 – 3000 Ls uz katru hektāru.” Pēc Muižnieka teiktā, palielinot aizsargjoslu no 13 līdz 30 m, daudziem mežu īpašniekiem saruks produktīvo mežu platības, kas pēc būtības ir zemes atņemšana viena komersanta interesēs. Ja īpašums ir mazs, var sanākt, ka to aizņem viena aizsargjosla, kurā naudu pelna citi un īpašnieks atrodas bezizejas situācijā. „Kopumā valstī šajā transformācijas procesā būs iesaistītas platības vairāku tūkstošu hektāru, nevis dažu ha platībā,” skaidro A.Muižnieks.

 

Avots: “Dienas bizness” (16.09.2011)

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *