Septiņos mēnešos meža nozares eksports pietuvojies 2009.gada kopējam līmenim

Šā gada septiņos mēnešos Latvijas meža nozares eksports sasniedzis 675 miljonus latu, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2009. gadā kopā, ziņo Latvijas Kokrūpniecības federācijas birojs.

Meža nozares eksporta struktūrā nozīmīgāko daļu veido koksnes tālākapstrādes produkti – mēbeles, logi, durvis, gatavās būvkonstrukcijas, gatavā tara, utt., kuru vērtība septiņos mēnešos bija 205 miljoni latu. Zāģmateriāli jeb dēļi eksportēti 177 miljonu latu vērtībā, bet Latvijā uz vietas praktiski nepārstrādājamā papīrmalka, malka un šķelda eksportēta 127 miljonu latu vērtībā.

Kokskaidu plātņu eksports minētajā laika posmā sasniedza 106 miljonus latu, bet skaidu produkti – briketes un granulas eksportēti par 35 miljoniem latu, bet zāģbaļķu eksporta vērtība bija 25 miljoni latu.

“Kaut arī zāģbaļķu eksports veido tikai 3% no visas meža nozares eksporta, tas ir vērtējams negatīvi, jo šiem baļķiem bija iespējams pievienot lielāku vērtību, tos pārstrādājot Latvijā,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

“Neraugoties uz faktu, ka no Latvijas joprojām nelielos apjomos aizplūst nepārstrādāts izejmateriāls, patreizējie meža nozares eksporta rādītāji ir tiešs apliecinājums nozares attīstībai, jo eksporta vērtības lielāko pieaugumu mums ir izdevies sasniegt ar augstākas pievienotās vērtības produktiem, kuri eksporta struktūrā veido nozīmīgāko daļu. Protams, pozitīva nozīme ir bijusi arī kokmateriālu cenu pieaugumam. Piemēram, dēļu un zāģbaļķu eksporta vērtība 2011.gada septiņos mēnešos un 2009.gadā kopā ir ļoti līdzīga, bet rēķinot kubikmetros 2009.gadā fiziski tika eksportēts vairāk šo produktu,” uzsver K. Klauss.

Jūlijā, salīdzinot, ar jūniju kritums bija vērojams zāģmateriālu un papīrmalkas eksportā, savukārt no dēļiem gatavoto produktu ar augstāku pievienoto vērtību eksports saglabājies stabils.

“Zāģmateriālu ražošanas samazinājums jūlijā saistīts ar tehnoloģisko pauzi, jo daudzas vadošās zāģētavas vasaras periodu izmanto iekārtu apkopei un modernizācijai,” skaidro K.Klauss. Papīrmalkas eksporta kritums ir skaidrojams ar neizdevīgo šī produkta cenu Skandināvijas pārstrādes uzņēmumos.

 

Avots:”Nozare.lv”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *