Kūdras purvi – nacionālā bagātība jeb valsts mēroga problēma?

Latvijā apzināti ap 9600 purvi, kas aizņem 10,5% ( 6811,88 km2) valsts teritorijas. Tajos kopā atrodas 1,5 miljardi tonnu 40% mitras dažāda tipa kūdras jeb 0,4% no visas pasaules kūdras, un pēc šā dabas resursa krājumiem uz vienu iedzīvotāju esam 8. vietā pasaulē. Tik mazai valstij tā ir milzīga bagātība. Tajā pašā laikā Latvijā nav ne kopējas stratēģijas, ko ar šo bagātību iesākt, ne arī vienotas tautsaimnieciskās politikas, kā to visracionālāk izmantot.

Padomju laikā kūdra bija viens no svarīgākajiem kurināmajiem, ko izmantoja elektrības un siltuma ražošanai. Savukārt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, lai iegūtu siltumu un elektrību, dedzinām Krievijas gāzi. Toties lielā daļā Rietumeiropas valstu kūdras purvu praktiski vairs nav, bet pieprasījums pēc tā sauktās gaišās kūdras, ko izmanto dārzeņu audzēšanai siltumnīcās, strauji pieaug. Tas arī nosaka galvenās Latvijas kūdras ražotāju problēmas, un rodas sajūta, ka Latvijai šī bagātība īsti nemaz nav vajadzīga vai arī mūsu valsts nesaprot, ko ar to iesākt. Nozare dzīvo, pateicoties vienīgi eksportam, jo vairāk kā 95% iegūtās un pārstrādātās kūdras tiek eksportēti uz 87 pasaules valstīm, tostarp arī Ķīnu.

Pašlaik, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktores Daigas Vilkastes vārdiem, valsts aizsardzībā atrodas ap 20% no visas purvu platības. Savukārt, kā zina teikt Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas (LKRA) valdes priekšsēdētājs Ivans Cupruns, no kādreiz detāli izpētītajiem kūdras krājumiem tagad aizsargājamajās teritorijās atrodas ap 35%.

AS „Latvijas valsts meži” ir īpašnieks apmēram 40% no visām ražotājiem iznomātajām platībām un uzskata, ka kūdras ieguve Latvijā obligāti jāsaglabā, tāpēc ir gatavs pagarināt zemes nomas līgumus. Tiesa, ar nedaudz citiem nosacījumiem nekā tie slēgti deviņdesmitajos gados. Pirmkārt, LVM vēlas, lai nomnieks pierāda, ka iepriekšējā nomas termiņā patiešām investējis kūdras ieguves laukos. Otrkārt, nākamā līguma termiņam tiek piedāvāta vidējā no pēdējo trīs gadu laikā noslēgto purva nomas līgumu cenas, kas ir 97 Ls/ha (augstākā cena mums pašlaik ir 177Ls/ha). Savukārt attiecībā uz I. Cupruna pieminēto izstrādāto platību kompensēšanu LVM jau tagad apzinājuši 8100 ha, ko varētu piedāvāt ražotājiem. Protams, tos izsolot par tirgus cenu.

Runājot par nozares attīstību, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe saka: «Kūdra ir mūsu nacionālais resurss, tāpēc visvairāk uztrauc, ka attiecībā uz to nav nekādas valsts politikas – ne koncepcijas, ne pamatnostādnes. Tā vietā, lai nozarei, kas pati tikusi uz pekām un eksportē vairāk nekā deviņdesmit procentu no iegūtā, dotu skaidru nākotnes perspektīvu, neviens par to neliekas zinis. Ekonomikas ministrija vispār par to atsakās runāt, bet Zemkopības ministrija purvus redz tikai kā vietu, kur audzēt dzērvenes.»

Tāpat atšķirībā no kaimiņvalstīm kūdra Latvijā vairs netiek izmantota enerģētikā. Kūdras ražotāji, balstoties uz vairākiem, arī starptautiskiem pētījumiem, apgalvo: neskaitot mājsaimniecības, Latvijā būtu lietderīgi izmantot kūdru 26 koģenerācijas stacijās ar kopējo katlu jaudu 560 MW un kūdras patēriņu līdz 1-1,2 milj. tonnu gadā.

 

Avots: “Lietišķā Diena” (4.10.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *