Cik smagi kokapstrādes nozari varētu skart iespējamā krīzes atkārtošanās?

Ekonomiskā situācija Eiropas Savienības (ES) dienvidu valstīs un tās izraisītie draudi eirozonai liek aizvien biežāk izskanēt spekulācijām par gaidāmo ekonomiskās krīzes otro vilni. To, ka bažas ir pamatotas un uzņēmēji, tāpat kā valdība, rūpīgi apsver scenārijus, kā rīkoties, ja pasaules ekonomika atkārtoti piedzīvos recesiju, apliecina 10. Saeimas finanšu ministra Andra Vilka tikšanās ar AS „Latvijas Finieris” vadību 9. septembrī.

Rūpnīcā ministrs ieradās ar konkrētu jautājumu – kā kokapstrādes nozare kopumā un „Latvijas Finieris” kā lielākais tās pārstāvis redz ekonomisko situāciju Eiropā un pasaulē, un cik smagi nozari varētu skart iespējamā krīzes atkārtošanās? Kā atzīst „Latvijas Finiera” valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis, kopš pirmās krīzes, kas kokrūpniecībā sākās 2007.gadā, grūtākais periods noteikti ir pārdzīvots, un pēdējie divi gadi bijuši ar plusa zīmi. „Globālā mērogā mēs joprojām esam mazi, elastīgi un žiperīgi,” runājot par eksporta potenciālu, atzīmē Uldis Biķis, uzsverot, ka Latvijas uzņēmumiem iespējas pārdot savu produkciju ir un būs. Kā galveno konkurētspējas faktoru viņš min mazas, ātras un elastīgas piegādes, kas iepriekšējos gados nospēlēja pat būtiskāku lomu nekā cena un kļūs vēl aktuālākas nākotnē, ja gaidāms ekonomiskais atslābums. Līdz ar to, lai gan situācija ārējos tirgos, protams, ir ļoti svarīga, Latvija kā ražotājvalsts ir tik maza, ka turpmāko attīstību noteikts tieši iesaistīto pušu rīcība pie mums uz vietas. Kā galvenos stūrakmeņus potenciālās krīzes otrā viļņa veiksmīgai pārvarēšanai Uldis Biķis min četrus pašmāju faktorus. Pirmkārt, resursu pieejamība. Ļoti svarīgi, lai arī turpmāk AS „Latvijas valsts meži” (LVM) spētu tikpat veiksmīgi sadarboties ar nozari kā līdz šim un nepieciešamības gadījumā ātri reaģēt ārkārtas situācijās. Pārējiem mežu īpašniekiem savukārt ļoti svarīga ir stabilitāte nodokļu politikā. Otrs faktors ir darbaspēks. Lielu ieguldījumu devis LVM lēmums koksnes pārdošanas konkursos ņemt vērā vidējo darba izpeļņu konkrētajā uzņēmumā, kas jau tagad uzskatāmi rezultējies zemāko algu pieaugumā. Treškārt, Latvijas uzņēmumu konkurētspēja ļoti atkarīga no vietējās enerģētikas politikas. Ja siltumenerģijas izmaksas, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijai ir viskonkurētspējīgākās, tad ļoti

svarīgi saglabāt cenu līdzsvaru elektroenerģijā, kuras īpatsvars pašizmaksā pieaug, ražojot augstākas pievienotās vērtības produktus. Ceturtais faktors veiksmīgai nākotnes attīstībai ir iespējas savu produkciju pārdot vietējā tirgū. Tas galvenokārt attiecas uz augstas pievienotās vērtības produktiem, kuru īpatsvars nozares produkcijas klāstā šobrīd ir visai zems. Tikai lieli sabiedrisko ēku projekti, kuru celtniecībā tiktu izmantotas līmētās koksnes konstrukcijas, spētu ienest tehnoloģijas un veidotu pieredzes bāzi, uz kuras tālāk balstīt potenciālo šādu produktu eksportu.

Runājot par potenciālā otrā krīzes viļņa ietekmi uz kokapstrādes nozari, Uldis Biķis norāda, ka savstarpēji nesaistītas reģionālās krīzes, kāda šā gada sākumā bija Ēģiptē, varētu ietekmēt atsevišķu produktu tirgus cenas un atsevišķu ražotāju pārdošanas apjomu, taču sekām nevajadzētu būt pārāk lielām. Globālas krīzes gadījumā bažas ir pamatotākas, taču pie stabilas resursu pieejamības fizisko ražošanas apjomu nozare varētu saglabāt gandrīz tādā pašā līmenī kā šobrīd. Arī par cenām runājot, Uldis Biķis norāda, ka pēdējos gados koksnei tās kāpušas daudz lēnāk nekā citiem dabas produktiem, piemēram, naftai un gāzei, līdz ar to burbulis nav izveidojies. Gluži otrādi – ir visas iespējas koksnes produktiem kļūt dārgākiem.

Tāpat ministrs esot runājis arī ar citu lielāko ražošanas nozaru pārstāvjiem un neviens no tiem strauju pasūtījumu kritumu šobrīd neizjūt.

 

Avots: žurnāls “Baltijas Koks” (septembris, 2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *