Kuldīgā, Jūrmalā un Rīgā norisināsies Starptautiskās koka arhitektūras dienas

Šodien un rīt Pasaules arhitektūras dienas ietvaros Kuldīgā, Jūrmalā un Rīgā norisināsies Starptautiskās koka arhitektūras dienas. Arhitektūras dienu dalībnieki Kuldīgā iepazīsies ar pilsētas vēsturisko centru, kas veidojies 17.-18. gadsimtā. Kuldīgas Rātes Lielajā zālē notiks starptautiska zinātniski praktiska konference „Koks arhitektūrā. Mantojums un mūsdienas”. Tajā ar ziņojumiem uzstāsies Kuldīgas novada pašvaldības galvenā arhitekte Jana Jākobsone („Kuldīgas vēsturiskā centra vērtības. Zaudētās apbūves atjaunošanas piemēri un ieceres”) un pazīstamais Krievijas arhitektūras kritiķis un koka arhitektūras izstāžu kurators Nikolajs Maļiņins („Koka arhitektūras vārdnīca. Projekts „Paralēles”), kā arī Latvijā dzīvojošais, pazīstamais arhitektūras teorētiķis, mākslas zinātņu doktors Aleksandrs Rapaports („Koks kā substance mūsdienu arhitektūrā”).

Starptautiskajās koka arhitektūras dienās plānota diskusija, kurā līdzās ar ziņotājiem piedalīsies arī vairāki Latvijas arhitekti, pašvaldību pārstāvji, investori un pilsētplānošanas speciālisti. Diskusiju vadīs Rīgas domes bijušais Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Igors Graurs. Notiks N. Maļiņina un izdevniecības Tatlin katalogalbūma “Novoje derevjannoje” (“Jaunais, no koka darinātais”) prezentācija, kā arī iepazīšanās ar arhitektes Zaigas Gailes pieredzi koka mantojuma glābšanā un atjaunošanā. Paredzēts, ka konferencē pieņems Starptautisko koka arhitektūras dienu rezolūciju.

Koka mantojuma dienām veltītā preses konference notika ļoti atbilstošā vietā – atjaunotajā Kalnciema kvartālā. Kā pastāstīja Baltijas Arhitektūras centra prezidente Aivija Bārda, sadarbība starp Latvijas un NVS arhitektiem tiek organizēta jau desmit gadus, un arvien vairāk uzmanības centrā izvirzās joma, kurā Latvija īpaši spēcīga – koka namu restaurācija un būvniecība: “Kolēģiem no austrumiem rādām to, ar ko lepojamies. Ir jāiegulda liels darbs, lai pārliecinātu, ka seni koka nami jārestaurē un jāatjauno, nevis jānojauc, lai uzceltu kādu pseido stila ēku.” A. Bārda uzsvēra, ka Latvija ir unikāla pasaules mērogā, jo lielākoties ir saglabājušies atsevišķi nami, nevis kā pie mums veseli koka apbūves kvartāli.

Koka arhitektūru ilgu laiku arī Latvijā uzskatīja tikai par apgrūtinājumu, tikai pirms desmit gadiem līdz ar Pētera Blūma grāmatu “Koka Rīga” notika pavērsiens apziņā, ka šis mantojums ir vērtība, – sacīja arhitekts, kultūrvēsturiskās vides atjaunošanas speciālists Ilmārs Dirveiks. Viņš arī norādīja, ka Kuldīgas nokļūšana uzmanības centrā šajās arhitektūras mantojuma dienās nav nejaušība.

Kuldīgas pilsētas domes Pilsētbūvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone uzsvēra, ka mērķtiecīgs darbs pilsētas koka mantojuma saglabāšanā notiek pēdējos piecus sešus gadus, un galvenais mērķis ir mainīt sabiedrības attieksmi: “Protams, mūsu virsmērķis ir iekļūt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Solis šajā virzienā sperts šogad, kad Kuldīgas vecpilsēta tika iekļauta Latvijas nacionālajā sarakstā. Taču galvenais mērķis ir vides sakārtošana.”

Koka arhitektūras dienu ietvaros Kuldīgā (Rātsnamā 20.10 pulksten 16) un Rīgā (Kalnciema kvartālā 21.10. pulksten 16) būs iespēja noklausīties projekta “Arhiwood” kuratora Nikolaja Maļiņina (Krievija) priekšlasījumu par unikālu projektu “Paralēles. Koka arhitektūra vakar, šodien un visur”, kā arī Latvijā dzīvojošā Krievijas mākslas zinātņu doktora Aleksandra 
Rapaporta priekšlasījumu par tēmu “Koks kā substance mūsdienu arhitektūrā”.

 

Avots: “Latvijas Avīze” (20.10.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *