Granulas ir perspektīva alternatīva papīrmalkas pieprasījuma kritumam

Enerģētika, tostarp jaunas kokskaidu granulu ražotnes, samazina Latvijas mežu īpašnieku un papīrmalkas tirgotāju atkarību no Skandināvijas celulozes rūpnīcām. Tādi secinājumi skan no mežu īpašniekiem un apaļkoksnes tirgotājiem. Turklāt tiem pievienojas arī celulozes izejvielu iepircēju pārstāvji Latvijā. Nenoliedzami papīrmalku šobrīd patērē arī kokskaidu un OSB plātņu ražotājs SIA „Bolderaja Ltd”, top vairāki koģenerācijas staciju un biomasas kurināmā katlumāju projekti, kas šo patēriņu tikai palielinās.

„Kokskaidu granulu ražotnes un enerģētika – biomasas katlumājas un koģenerācijas stacijas – ir alternatīva papīrmalkai, kuras pieprasījums tirgū ir atkarīgs no celulozes un papīra patēriņa indikācijām Eiropā,” uzsver SIA „Stora Enso Latvija” valdes loceklis Vilnis Freimanis. Viņš uzskata, ka papildus jaudu ienākšana granulu ražošanā ir pozitīvs solis, kura nozīmi varētu novērtēt tikai perspektīvā.

„Neatkarīgi no tā, vai kādam tas patīk vai nē, bet Eiropā pieprasījums un arī celulozes un papīra patēriņš sarūk, atkal ir pieauguši noliktavu krājumi, un loģiski, ka papīrmalkas cenas atkal ir par 15 – 20% sarukušas,” teic V.Freimanis, komentējot situāciju par papīrmalkas cenu kritumu. Ik gadu Eiropā tiek aizvērta ne viena vien celulozes rūpnīca. „Domāju, ka šī tendence turpināsies un pieprasījums pēc celulozes izejvielām, it īpaši papīrmalkas, Baltijā saruks,” prognozē V.Freimanis. Arī „Stora Enso” samazina celulozes ražošanu Eiropā, bet attīsta to strauji augošajos tirgos, kur pieaug pieprasījums pēc celulozes un papīra: Āzijā  (galvenokārt Ķīnā) un Dienvidamerikā (Brazīlijā un Urugvajā).

2007.gada rekordcenas, kad 50 Ls/m3 šķita kā ikdiena, šobrīd līdzinās pasakai. Freimanis uzskata, ka pašreizējā papīrmalkas cena – ap 25 Ls/m3 ir ļoti laba un tās korekcija notika, lai šī prece tirgū būtu konkurētspējīga.  Viņš iesaka necerēt uz kādreizējo papīrmalkas cenu rekordu atgriešanos un būt pateicīgiem Krievijas nostājai piemērot augsto izvedmuitas tarifu arī papīrmalkai, jo pretējā gadījumā, Skandināvijas celulozes rūpnīcām iztrūkstošos apjomus importējot no Krievijas, Latvijas mežu īpašnieku ienākumi būtu vēl mazāki nekā šobrīd.

 

Avots: “Dienas bizness” (28.10.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *