Liepājas mēbeļu ražotne “ERKE”: no sērkociņiem līdz kumodēm

Jau vairākus gadus Liepājas ostā darbojas masīvkoka mēbeļu ražotne „ERKE”. Šā uzņēmuma darbības pirmsākumi meklējami 90-to gadu beigās, kad tajā sākts ražot pirmos masīvkoka krēslus pēc pasūtījuma, lai gan uzņēmuma dibinātājiem nebija nekādas pieredzes šajā jomā. Tolaik mēbeles tika ražotas no skaidu plāksnes, finiera, presēta kartona, nevis no koka. Jo masīvkoka mēbeles nenozīmē, ka tās ir masīvas. Galvenā atšķirība – mēbeles izgatavotas no dabīga koka, precīzāk, no savā starpā salīmētām lamelēm jeb nelielām līstītēm. Uzņēmuma pirmais pasūtījums bija 300 masīvkoka krēsli vācu kompānijai „Steinhoff Moebell”, kur visu uzņēmuma darbinieki ar rokām taisījuši veselu mēnesi. Pašlaik „ERKE” apguvusi ap 380 dažādu modeļu un dizaina mēbeļu  ražošanu. Mēnesī uzņēmumā top gultas, galdi, kumodes un bufetes 220 000 eiro vērtībā, kur 99% no tā eksportē uz Rietumeiropu. Uzņēmums ir atteicies no visa liekā, tajā skaitā no izstrādājumu tirdzniecības gala patērētājam, koncentrējoties galvenajam – kvalitatīvi ražot un precīzi ievērot piegādes termiņus.

Ražotne „ERKE” atrodas vietā, kur padomju laikos gar Liepājas kanālu izpletās kokapstrādes kombināts „Baltija”, kas esot bijis pirmais uzņēmums bijušajā PSRS, kurš sācis sadarbību ar IKEA veikalu tīklu. Kombināta pamatprodukcija bija sērkociņi, ko gandrīz simtprocentīgi eksportēja. Bet – kur sērkociņi, tur uguns. 1975.gadā nodega rūpnīcas cehs, kurā tika ražotas mucas. Tā vietā ierīkoja mēbeļu ražotni, kurā tapa tiek laikiem inovatīvi produkti, ko padomju laikus piedzīvojušie varētu atcerēties vēl šodien, – saliekami saplākšņa krēsli „Daugava” un saliekami virtuves galdi no laminētām skaidu plāksnēm. Krēsli bija tik labi, ka uz tiem nebija kauns sēdināt ārzemniekus. Tāpēc drīz vien Latvijā tos nopirkt faktiski vairs nevarēja, jo līdz ar sērkociņiem tie kļuva par vienu galvenajiem kombināta eksporta precēm. Neilgi pirms privatizācijas 1993.gadā Baltija sadalīta trīs atsevišķos uzņēmumos – „Kurzemes priede”, „Sērkociņu fabrika” un „Liepājas mēbeļu fabrika”. Taču tā laiku parādu nastu dēļ uzņēmums nonāca izsolē un trīs no bijušajiem darbiniekiem, ņemot bankā kredītu, nopirka uzņēmumu „Liepājas mēbeļu fabrika”. Tagad pa „ERKE” logiem var redzēt tukšos korpusus un milzīgo pamesto ražotni, kur atradās abi pārējie no kombināta „Baltija” atdalītie uzņēmumi „Kurzemes priede” un „Sērkociņu fabrika”.

Vēlāk, tūkstošgades mijā, kad „ERKE” jau sākusi ražot masīvkoka mēbeles, uzņēmumu gribējuši nopirkt dāņu mēbeļu ražotāji. Viens no viņiem pat uz laiku kļuvis par līdzīpašnieku un dzīvojis uz jahtas Liepājas kanālā iepretim ražotnei. Dāņi bijuši vieni no lielākajiem masīvkoka mēbeļu ražotājiem Eiropā, bet līdz ar darbaspēka izmaksu pieaugumu nācies uzņēmumu slēgt un meklēt ražošanas jaudas citur. „Viņi bija iedomājušies, ka, izmantojot pieredzes trūkumu, varēs uzņēmumu nopirkt par sviestmaizi.” Liepājnieki tam nav piekrituši, jo paši gribēja izmantot iespējas, ko piedāvāja masīvkoka mēbeļu tirgus Eiropā. Savukārt daļa no dāņu uzņēmējiem tagad kļuvuši par „ERKE” aģentiem Eiropā, ar kuru starpniecību uzņēmumā ražotās mēbeles nonāk gan lielveikalu tīklos, gan specializētajos mēbeļu veikalos. Vienlaikus liepājnieki, tāpat kā daudzi Latvijas mēbeļnieki, sadarbojas arī ar lielajiem katalogiem „Otto”, „Heine” un „Bon Prix”. Pašlaik mēbeļu izgatavošanā galvenokārt izmanto vietējo priedi. Nedaudz arī ozolu un dižskābardi, ko importē no Bosnijas – Hercegovinas. Vienu brīdi paši mēģinājuši piedāvāt produkciju gala patērētājiem un izstrādāt savu dizainu. „Tomēr tāda izmēra uzņēmumam sabalansēt trīs vaļus, uz kuriem  turamies, – dizainu, tirgu un cenu – ir ļoti grūti. Izdevīgāk tikai ražot, realizējot klientu dizainu un izmantojot aģentus, kuriem ir savs noliktavu tīkls un loģistika.

Runājot par šodienu un nākotni, uzņēmuma pārstāvis ir vārdos skops un atturīgs. Protams, tiek domāts gan par investīcijām, gan ražošanas paplašināšanu, bet vispirms jāatkopjas no krīzes, kas nozari skārusi ļoti smagi un kuras sekas var just joprojām. Apgrozījums no pirmskrīzes gandrīz diviem miljoniem nokrities līdz 1.4 miljoniem latu pērn. „Agrāk, pasūtīja 500 viena modeļa galdus, pašlaik 50 no viena, 50 no otra modeļa. Ne tikai Latvijā, visā Eiropā arvien vairāk dominē lēti izstrādājumi. Tik lēti, ka iekļauties pasūtītāju noteiktajā cenā, neriskējot ar kvalitāti, kļūst arvien grūtāk. Tomēr priecē, ka pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc bērna mēbelēm. Tagad, neraugoties uz krīzi, bērniem cilvēki kaut ko vēl pērk.”

 

Avots: Nedēļas žurnāls „Ir”, Nr. #42 (81) 27.X – 2.XI, 2011

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *