Somijas kokrūpniecībā palēninājies ražošanas apjomu pieauguma temps

Pirmo trīs ceturkšņu laikā Somijā šogad saražots par 2% vairāk celulozes (5,1 miljonus tonnu), par 5% vairāk zāģmateriālu (7,6 miljoni kubikmetru) un par 10% vairāk saplākšņa (0,8 miljoni kubikmetru). Savukārt saražotā papīra un kartona apjoms, salīdzinājumā ar 2010.gada analogo periodu, samazinājies par aptuveni 1% – līdz 8,7 miljoniem tonnu, liecina Somijas Kokrūpniecības federācijas (Finnish Forest Industries Federation) mājas lapā publicētā informācija.

Trešajā ceturksnī pieprasījuma samazināšanos pēc meža nozares produktiem radījusi neskaidrā ekonomiskā situācija vadošajos Eiropas tirgos, tāpēc šobrīd esošā ekonomiskā klimata apstākļos ir svarīgi nodrošināt pašmāju darbības vides stabilitāti un paaugstināt izmaksu konkurētspēju, skaidro federācijas ģenerāldirektors Timo Jatinens (Timo Jaatinen).

Saskaņā ar Nacionālās Muitas pārvaldes apkopotajiem statistikas datiem, līdz jūlija beigām no Somijas eksportētā papīra un kartona apjoms palielinājies par 2% līdz 6,5 miljoniem tonnu, savukārt celulozes apjoms (laikā no janvāra līdz septembrim) – par 17%, sastādot aptuveni 1,7 miljonus tonnu.

Kas attiecas uz zāģmateriālu ražošanas sektoru, tālākās perspektīvas ir neskaidras, jo nestabilā ekonomiskā situācija svarīgākajos eksporta tirgos negatīvi atsaucas uz būvniecības aktivitāti. Nav attaisnojušās arī cerības, ka ASV spēs apturēt ekonomikas lejupslīdi, kas veicinājis Kanādas zāģmateriālu ražotājiem pārorientēt eksportu no ASV uz citiem pasaules tirgiem. Japānā pēc nesenās dabas katastrofas tirgus situācija nav sevišķi mainījusies un sagrauto ēku rekonstrukcija nav veicinājusi pieprasījuma kāpumu pēc koksnes izstrādājumiem. Savukārt Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs tirgu negatīvi ietekmē politiskā nestabilitāte. Turklāt dažādam ražotājvalstīm laicīgi nereaģējot uz pieprasījuma samazinājumu vairumā tirgu, arvien jūtamāka kļuvusi pārprodukcija, kas līdzās salīdzinoši augstajām koksnes cenām veicina rentabilitātes radītāju pasliktināšanos.

Sagatavotā meža šķelda līdz jūlija beigām no Somijas šogad eksportēta 212 000 kubikmetru apjomā, kas ir aptuveni tikpat, cik attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš. Savukārt vidējā eksporta cena – 36,9 EUR/m3 – paaugstinājusies, kopējiem eksporta ienākumiem tādējādi sasniedzot 8 miljonus eiro (+10%). Tāpat nemainīgā apjomā (2,2 milj.m3) saglabājies šķeldas imports, kur 65% sastāda  ievedums no Krievijas. Meža šķeldas importa vidējai cenai paaugstinoties līdz 40,5 EUR/m3, kopējā šķeldas importa vērtība pieaugusi gandrīz par 20% un sasniegusi 87 miljonus eiro.

Šajā pašā laika periodā granulas no Somijas eksportētas tikai 49 000 tonnu apjomā, kas ir kritums par 42%. Vidējā granulu eksporta cena – 140,5 EUR/t; kopējā eksporta vērtība – 7 miljoni eiro (-6%). Savukārt granulu imports, kā liecina provizoriskie dati,  Somijā šogad palielinājies par 42% līdz 7 000 tonnu 1 miljona eiro vērtībā, respektīvi, par vidēji 149,8 EUR/t (-5%). Kurināmās koksnes (apaļkoku malkas) eksports no Somijas līdz jūlija beigām šogad sasniedzis 34 000 kubikmetru. Tas ir gandrīz septiņas reizes vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā laika periodā. Būtiski (gandrīz uz pusi) augusi arī vidējā eksporta cena, kas sasniegusi 32,6 EUR/m3. Turpretī kurināmās koksnes ievedums, vidējai importa cenai paaugstinoties par 57% līdz 27,9 EUR/m3, šogad Somijā samazinājies par 60% līdz 39 000 kubikmetru.

No privātā mežu sektora Somijas kokrūpnieki pirmajos trīs ceturkšņos šogad iepirka par 20% mazāk apaļkoku – 17,8 miljonus kubikmetru (augošā veidā). Tai skaitā papīrmalku – 9,9 miljonu kubikmetru apjomā (-12%) un zāģbaļķus – 7,2 miljonu kubikmetru apjomā (-25%). Priedes zāģbaļķi iepirkti par vidēji 55 EUR/m3, egles zāģbaļķi – par 56 EUR/m3 un bērza zāģbaļķi – par 42 EUR/m3. Savukārt papīrmalkas sortimentu vidējā pārdošanas cena sastādīja 16 – 19 EUR/m3.

 

Avots:www.forestindustries.fi

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *