Ekspertu diskusijas par enerģētikas nozari un energoatkarības mazināšanas iespējām

Kādas ir atomenerģijas perspektīvas Baltijas jūras reģionā un vai ir iespējama kopīga ES politika attiecībā uz enerģijas piegādātājiem no citām valstīm? Kā šajā reģionā attīstīsies transports un tranzīts? Tie ir jautājumi, par kuriem ceturtdien, 3.novembrī, seminārā “Ekonomiskā sadarbība Baltijas jūras reģionā” diskutēja eksperti no Baltijas valstīm, Polijas, Francijas un Eiropas Komisijas.

Eiropas Savienība (ES) patlaban ir un arī nākotnē būs atkarīga no enerģijas importa. Ņemot vērā visus enerģijas avotus, 27 dalībvalstu atkarība no enerģijas importa ir 53% liela, tostarp no cietā kurināmā – 41%, no naftas produktiem 83%, bet no gāzes – 60% liela. “Visas Eiropas Savienības mērķis ir nodrošināt iespējami dažādākas enerģijas piegādes no iespējami vairāk piegādātājiem, lai viena valsts nevarētu manipulēt ar savām piegādēm,” norādīja neatkarīgais enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Lietuvas Enerģētikas institūta direktors Eugenijs Ušpurs sniedza izsmeļošu pārskatu par norisēm atomenerģētikā visās deviņās Baltijas jūras valstīs. Proti, patlaban 32 atomelektrostacijās (AES) četrās valstīs – Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Krievijā – darbojas 64 reaktori ar 55 000 MW lielu kopējo jaudu. Šajās četrās valstīs AES saražo 16% – 45% no visas elektroenerģijas (ES – 27 valstīs vidēji 14%).

Pētījuma centra “Providus” pētnieks Reinis Āboltiņš norādīja uz ļoti lielo atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas dažādību Baltijas jūras reģiona valstīs. Viņa apkopotā informācija par 2010. gadu rāda, ka deviņas šā reģiona valstis elektroenerģijas ražošanā vidēji neizmanto pat vienu trešdaļu no to rīcībā esošajiem atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Katrā valstī AER izmantošanas potenciāls ir atšķirīgs. R. Āboltiņš teica, ka trīs Baltijas valstis – Latvija, Somija un Zviedrija – jau ir ES līderes AER izmantošanā, tomēr tajās aizvien ir potenciāls AER izmantošanu būtiski palielināt. Īpaši labi nosacījumi ir vēja enerģijas un biomasas plašākai izmantošanai. “Absolūtos skaitļos Baltijas jūras valstu kopējās izaugsmes iespējas ir no AER esošo aptuveni 390 teravatstundu elektroenerģijas vietā ražot vairāk nekā 1300 teravatstundas elektroenerģijas. Vislielākais potenciāls ir vēja enerģijai un biomasai, kuras izmantošana papildus nodrošinātu par attiecīgi 491 un 271 teravatstundu vairāk elektroenerģijas nekā patlaban,” tā R. Āboltiņš. Latvijā AER izmantošanu, izrādās, var divkāršot.

 

Lasīt vairāk: “Latvijas Avīze” (05.11.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *