Zaļās skolas lekcija par meža ekosistēmu un gudru tās apsaimniekošanu

Vides aizsardzības kluba Zaļā skola rīt, 8. novembrī, plkst.18 aicina uz nodarbību par meža ekosistēmu un gudru tās apsaimniekošanu. To vadīs Pasaules dabas fonda Meža programmas vadītājs Jānis Rozītis, un tā notiks Rīgā, Krāmu ielā 3, 3. stāvā (Barikāžu muzeja telpās). Lekcija būs saistoša ne tikai meža īpašniekiem, bet ikvienam, kam rūp mūsu zemes nākotne, daba, mežs utt.

Nākamās Zaļas skolas nodarbības notiks 15. novembrī, kad LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Kristīne Āboliņa stāstīs par to, kas tad īsti ir klimata pārmaiņas, kā arī skatīs kopsakarības Latvijā un pasaulē, un 22. novembrī, kad Latvijas Ornitoloģijas biedrības programmas “Zaļā vārna” vadītājs, Latvijas Dabas fonda pārstāvis Edmunds Račinskis stāstīs par zaļās vārnas gaitām un citus interesantus putnu stāstus.

Mežs kā neatsverama dabas sastāvdaļa un kā nozīmīgs dabas resurss Latvijai un tās iedzīvotājiem ir bijis svarīgs visā pastāvēšanas vēsturē. Mūsdienās šī resursu nozīme arvien vairāk saistīta ar meža izmantošanas pieaugumu. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 45 % ar mežu apklātas teritorijas, ap 450. gadu tie bija aptuveni 80 – 90 %, ap 1700. gadu – 60 %. Dažādos laikmetos cilvēks arvien vairāk un vairāk ir pakļāvis mežu savām vajadzībām, šādi pakāpeniski izmainot to par mākslīgu, intensīvi regulētu sistēmu, kura pilnībā pakļauta cilvēces iegribām. Mežs tādējādi ir zaudējis savas pašregulējošās un pašaizsardzības spējas, kas norāda, ka cilvēka intereses nesakrīt ar dabas likumiem vai arī mūsu zināšanas un griba ir par vāju, lai saglabātu šīs dabiskās vērtības.

Līdzšinējās meža apsaimniekošanas dēļ mežos iztrūkst veci, liela diametra koki, liela diametra sausokņi, kritalas, dobumaini koki, veidotas vienādvecuma tīraudzes, izzudušas dabiskās pārejas joslas starp meža un nemeža zemēm un ūdenstecēm. Auglīgākās zemes transformējot lauksaimniecības vajadzībām, krasi samazinājies ozolu, ošu mežaudžu īpatsvars, aktīvās mežsaimniecības rezultātā samazinājies melnalkšņu audžu īpatsvars. Atšķirot Latvijas Sarkano grāmatu, mēs redzam, ka lielākā daļa tur iekļauto meža dzīvnieku un augu sugas ir tieši atkarīgas no apstākļiem, kurus esam izmainījuši.

Šie secinājumi norāda, ka mūsdienās nepietiek vairs tikai ar atsevišķu teritoriju, dižkoku, atsevišķu augu vai dzīvnieku sugu aizsardzību, tas jāattiecina  uz visu mežu apsaimniekošanu, protams, saskaņojot ar cilvēkam nepieciešamām saimnieciskajām interesēm.

 

Avots:www.zb-zeme.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *