Lietišķā Diena: Krūmi ir nevis mūsu nelaime, bet bagātība, kura jāprot izmantot

Gandrīz piektdaļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā netiek apstrādāta jau gadiem. Lielākā daļa no tās aizaug ar krūmiem. Bet, ja reiz krūmu tik daudz, varbūt pienācis laiks revidēt attieksmi pret tiem? Iespējams, patiesībā krūmi ir nevis posts un nelaime, kā mēdz uzskatīt, bet jaunas iespējas.

Latvijā pavisam kopā ir 6,459 miljoni hektāru zemes. Pēc meža statistiskās inventarizācijas datiem, ar kokiem un krūmiem aizaugušu nemeža zemju platība ir 254,2 tūkst. hektāru (tostarp lauksaimniecības zeme – 171 tūkst. hektāru) un koksnes biomasa tajās sasniedz gandrīz 5 miljonus kubikmetru. Tas ir daudz. Arī meža taksators ar 45 gadu stāžu Mārtiņš Dāboliņš uzskata – krūmi ir nevis mūsu nelaime, bet bagātība, kura vienīgi jāprot izmantot. «Krūmi ir apbrīnojami ar savu ārkārtīgi plašo pielietojumu,» viņš saka. «Tie ir ne tikai koksnes ražotāji, bet arī nektāraugi. Tāpēc tos var audzēt biškopji. Krūmu mizas, ogas un lapas lieto medicīnā, tikai jāzina īstais laiks, kad tos ievākt. Koksni var izmantot galdniecībā, lietišķajā mākslā un ražot no tiem dažādus dekoratīvus izstrādājumus, mēbeles ieskaitot. Senos laikos no atsevišķu krūmu mizām un lapām gatavoja arī ļoti noturīgas krāsvielas. Tātad iespēju ir pietiekami – nepieciešams vienīgi atrast īsto, katra īpašnieka konkrētajā situācijā vispiemērotāko.»

Latvijā ir ap 70 dažādu krūmu sugu, no kuriem izplatītākie ir lazdas, kārkli, ievas, pīlādži, krūkļi, arī vilkābeles, plūškoki, segliņš un jasmīni. Kārkli vien ir ap divdesmit sugu. Tos var izmantot gan klūgu ražošanai pinumiem, gan pīto žogu izgatavošanai. Kurzemē ir saimniecība, kur kārkli tiek speciāli audzēti vairāk nekā 10 ha platībā, un pītos kārklu žogus eksportē pat uz Norvēģiju. Turklāt mānīgs esot priekšstats par krūmu biomasu, uzskata M. Dāboliņš. Patiesībā tā esot daudz lielāka nekā šķiet. Nesen kāds viņa paziņa Taurenē izrēķinājis, ka, izcērtot 1 ha krūmu, ieguvis ap 70 m3 koksnes ar visu mizu. Tāpēc pašlaik, pieaugot pieprasījumam pēc lēta energoresursa, viens no veiksmīgākajiem risinājumiem, kā pārvērst krūmus naudā, varētu būt šķeldas ražošana, jo bijušajās lauksaimniecības zemēs tie iesakņojas daudz ātrāk, izaug vismaz divreiz lielāki un, pēc M. Dāboliņa teiktā, var sasniegt pat desmitreiz lielāku krāju (kopējā koksnes biomasa) nekā augot savos dabiskajos apstākļos – pamežā vai grāvmalās.

No krūmiem Latvijā šķeldu pagaidām ražo maz. Viens no iemesliem, kāpēc tas nenotiek, ir šķeldas ražošanai nepieciešamās investīcijas. Lai arī mazākas nekā mežizstrādē, tās tomēr ir pietiekami augstas, tāpēc daudziem var kļūt par nepārkāpjamu slieksni.

 

Lasīt vairāk: Laikraksts “Lietišķā Diena”, Nr.: 45(236) 2011-11-08

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *