Mežsaimniecības konferencē Vācijā prezentē vairāk kā 50 pētījumu rezultātus

Šogad ikgadējā privātās jeb mazapjoma mežsaimniecības konference (Small-Scale Forestry) notika Vācijā, kur tās dalībnieki uzzināja par vairāk nekā 50 dažādu pētījumu rezultātiem, kā arī Švarcvaldes mežiem un to apsaimniekošanu. Konferences pamattēma – meža apsaimniekošanas sociālo, ekoloģisko un ekonomisko faktoru mijiedarbības pozitīvie faktori un konflikti. Visvairāk pētījumu bija par mežsaimniecību un ainavu plānošanu, koksnes tirgu un uzņēmējdarbību, meža fragmentāciju, lēmumu pieņemšanas procesiem, meža īpašnieku asociāciju un biedrību darbību un servisu nodrošināšanu meža īpašniekiem.

Piemēram, Īrijā veikts pētījums par to, kas ietekmē meža īpašnieku lēmumu izmantot vai neizmantot 1983. gadā ieviesto finansiālo atbalsta sistēmu apmežošanai. Biežākais negatīvā lēmuma iemesls – lauksaimniecība dod lielāku peļņu nekā mežsaimniecība. Pie tam tika atzīmēts galvenais mežsaimniecības „trūkums” – nav iespējams katru gadu mainīt pieņemtos lēmumus.

Slovēnijā ar īpaši izstrādātas Meža spēles palīdzību pētīts, kā dažādi politiski lēmumi ietekmē privāto mežu apsaimniekošanu konkrētā reģionā. Spēle notiek vairākos raundos, kuros tiek mainīti nosacījumi. Pēc raunda īpašnieki tiek intervēti, lai noskaidrotu, kādi faktori un kā ietekmē lēmumu pieņemšanu. Viens no interesantākajiem secinājumiem – neviens necērt mežu, līdz konstatē, ka kāds uz viņu zemes iegūst naudu.

Vācijā noslēdzies četru gadu pētījums par meža pakalpojumu un konsultāciju servisa izmaksu analīzi. Valstī tiek piedāvāti 2 veida pakalpojumi: konsultācijas, kas parasti ir limitēta satura bezmaksas informācija, un tehniskais atbalsts. Pētījumā konstatēts, ka konsultanti sasniedz tikai lielākos īpašniekus, pakalpojumu sniegšanā izmaksas būtiski palielina īpašumu fragmentācija, un pēdējā laikā meža īpašnieki pastiprināti interesējas par „veco un tradicionālo” mežsaimniecību.

Austrijā analizēta meža īpašnieku asociācijas 5 gadu darbība, lai noteiktu faktorus, kas ietekmē koksnes piegādi. Līdzīgi kā citos pētījumos – tie ir cena, vētra un meža platība. Procentuāli lielākais piegādes daudzums ir no īpašumiem robežās no 25 līdz 50 ha. Konstatēts, ka vidējais reaģēšanas laiks uz tirgus cenas izmaiņām ir 3 mēneši. Līdzīgs pētījums veikts arī Vācijā. Lielākā daļa (69 %) meža īpašnieku informāciju par baļķu cenu iegūst no personīgiem kontaktiem un tikai 11 % no dažādiem semināriem vai apmācībām. 76 % uzskata, ka šobrīd koksnes tirgus raksturojams kā labs.

 

Avots:www.mkpc.llkc.lv

Konferences materiāli:www.iufro.org

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *