Latvijas meža nozares augstākās izglītības un zinātnes attīstības perspektīvas

Latvijas meža nozares uzņēmumu nākotne un konkurētspēja ir atkarīga no tajā strādājošo speciālistu zināšanām un spējām lietot modernās tehnoloģijas. Tas saskan ar Eiropas Savienības (ES) un Latvijas valsts izglītības un zinātnes politiku, kas vērsta uz ES valstu konkurētspējas saglabāšanu globālajā tirgū. Lai paaugstinātu zinātnes un augstākās izglītības konkurētspēju, ES valstīs, tostarp Latvijā, 2009. gadā tika uzsākta plaša izglītības un zinātnes sistēmu ekspertīze un kvalitātes vērtēšana, kas saistīta ar nepieciešamību optimizēt zinātnes un izglītības finansējuma izlietojumu, veidojot universitāšu un pētniecības institūtu hierarhisku sistēmu, kā arī mērķi konsolidēt valsts zinātnisko institūtu un universitāšu resursus.

Šajā kontekstā vērtējot Latvijas meža nozares augstākās izglītības un zinātnes attīstības perspektīvas, jāsecina, ka daudz kas jau paveikts, bet vēl ir arī daudz darāmā. Latvijas valsts politika nepārprotami vērsta uz augstskolu un zinātnes institūciju ciešāku sadarbību un integrāciju, personāla un infrastruktūras attīstību. Ar ES finansiālo atbalstu izveidotajā Meža nozares kompetences centrā apvienoti uz inovācijām orientēti uzņēmumi un zinātniskās institūcijas, lai sadarbotos rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu.

Šobrīd lieli līdzekļi tiek ieguldīti Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes infrastruktūras attīstīšanā. Savukārt sadarbībā ar AS Latvijas valsts meži un Latvijas Kokrūpniecības federāciju izveidotais SIA „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” (MeKA) moderno laboratoriju komplekss rada priekšnoteikumus sekmīgam studentu pētnieciskajam darbam un jaunu zinātnieku izaugsmei.

Mūsu turpmākā attīstība un konkurētspēja globālajā tirgū tieši atkarīga no studiju programmu modernizēšanas, starptautiskās sadarbības pētniecības un studiju jomā, spējas piesaistīt ārzemju studentus un mācībspēkus. ES mērķis ir panākt 20% studentu iesaistīšanos mobilitātes (studentu un mācībspēku apmaiņa) programmās līdz 2020. gadam. LLU Meža fakultātē šis rādītājs šobrīd ir nepilni 3%.

Stāvokli iespējams uzlabot, attīstot modernu praktisko apmācību un pētniecības bāzi, konsolidējot pētnieciskos resursus. Labi piemēri vērojami mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Labs piemērs zinātnes, izglītības un uzņēmējdarbības integrācijai ir Zviedrijas Lauksaimniecības universitātei piederošais uzņēmums „SLU Holding”, kura 7 meitasuzņēmumos norit darbs pie jaunu tehnoloģiju radīšanas un pārneses. Piemēram, uzņēmumā „SweTree Holding” tiek izstrādātas koku audzēšanas tehnoloģijas, bet uzņēmumā „Pheronet” izstrādāti augu aizsardzības līdzekļi. Arī Čehijas Dabas zinātņu universitātes Meža un koksnes zinātņu fakultāte ir labs piemērs tam, kā daudzās Eiropas valstīs tiek attīstīta studentu praktiskā apmācība.

Kādas ir turpmākās Latvijas meža nozares augstākās izglītības un zinātnes attīstības perspektīvas? Kaimiņu valstu pieredze pārliecina, ka šobrīd Latvijā nepieciešamas lielas pārmaiņas: gan izpratnē par izglītības un zinātnes lomu nozares attīstībā, gan pašu zinātnisko institūciju sadarbībā. Steidzami nepieciešams izstrādāt kopīgu Meža nozares izglītības un zinātnes attīstības stratēģiju. Nav pieļaujama situācija, ka joprojām ir apgrūtināta starpinstitūciju pētniecības grupu veidošanās.

 

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks” (Oktobris, 2011)

(Raksta autors: Dr.silv., LLU asociētais profesors, LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *