Koksnes granulas iekaro stabilu tirgus nišu – attīstās to indeksēšana biržā

Novembrī Roterdamā sākusi darboties koksnes granulu birža, kas nodibināta ar mērķi padarīt biomasas tirdzniecību efektīvāku un likvīdāku ilgtermiņā, kā arī, lai radītu „caurspīdīgāku” biomasas granulu cenu. Roterdamas osta biržai izvēlēta, jo te saplūst kopā lielākie Eiropas granulu patēriņa tirgi – Vācija, Nīderlande, Skandināvija un Beļģija. Vairāki laikraksta „Dienas bizness” aptaujātie kokskaidu granulu ražotāji atzina, ka birža ir kaut kas jauns un pašlaik ir grūti prognozēt tās ietekmi uz Eiropas tirgu.

„Domāju, ka Roterdamas granulu birža tuvāko divu gadu laikā būtiski augs un līdz ar to varēs dot nopietnu references cenu granulu ilgtermiņa tirdzniecības līgumiem. Līdz ar to, līdzīgi kā, piemēram, dabasgāzes biržās, arī biomasas biržā cena svārstīsies atbilstoši tās piesaistes indeksam,” laikrakstam sacīja Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs. Viņaprāt, šādas biržas veidošanās apliecina to, ka biomasai kā energoresursam ir visai vērā ņemama nākotne, jo neviens biržā neindeksē kaut ko, kas nav pietiekami nopietns tirgus produkts. Viņš gan apšauba, ka sava biomasas birža varētu veidoties arī Baltijā, jo Baltijas granulu tirgus šādām izmaksām ir par mazu.

Pašlaik koksnes granulu patēriņš Eiropā sasniedz 10 miljonus tonnu gadā. Līdz 2020.gadam, pēc Eiropas Biomasas asociācijas prognozēm, tas var pat seškāršoties. Analītiķi prognozē strauju koksnes granulu tirgus pieaugumu tuvākajos gados visā pasaulē, par ko liecina ražošanas apjomu palielināšanās ASV, Kanādā un Krievijā. Tāpat šis bizness aktivizējies Brazīlijā, kur tiek audzētas speciālas eikaliptu šķirnes tieši granulu ražošanai. Arī Latvijā top jaunas rūpnīcas, līdz ar to 2011.gadā Latvijā saražoto granulu apjoms salīdzinājumā ar pērn saražotajiem ~580 000 tonnu varētu pieaugt pat par 20%. Savukārt 2012.gadā, ņemot vērā „Latgran” jaunatvērto Krāslavas rūpnīcu ar jaudu 180 000 tonnu gadā un gadu mijā atklājamo „Graanul Pellets” jauno granulu ražotni Inčukalnā ar jaudu 200 000 tonnu gadā, Latvijas granulu ražošanas jaudas varētu pieaugt pat par 50%, salīdzinot ar 2010.gadu.

Latvijas mērogiem par granulu lielražotājiem var uzskatīt sešus uzņēmumus – „Latgran”, „Graanul Invest”, „Graanul Pellets”, „Kurzemes granulas”, „SBE Latvia” un „New Fuels”. Pārsvarā Latvijā tiek ražotas industriālās granulas, ko izmanto termoelektrocentrāles Skandināvijā un Rietumeiropā. Šo granulu realizācijas cenas ilgtermiņa līgumos ir aptuveni 120 – 130 EUR/t, savukārt mazumtirdzniecībā realizējamo zāģskaidu granulu cena ir par 20% augstāka.

 

Avots:”Dienas bizness” (22.11.2011), Līva Melbārzde, Māris Ķirsons

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *