Koksnes un tās izstrādājumu cenu tendences pasaules tirgū trešajā ceturksnī

Pēdējo četru mēnešu laikā pasaules tirgū vērojams pieprasījums panīkums pēc tirgus celulozes, īpaši pēc lapkoku celulozes. Saskaņā ar tirgus ziņojuma “Pulpwatch reports” datiem, pasaulē lapkoku celulozes kravu pārvadājumu apjoms samazinājās no 1,76 miljoniem tonnu jūnijā līdz 1,41 miljonam tonnu jūlijā. Lai arī augustā pārvadāto kravu apjoms nedaudz palielinājās – līdz 1,57 miljoniem tonnu -, nākamo sešu mēnešu laikā, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusi, tirgus analītiķi prognozē celulozes pieprasījuma un ražošanas apjomu samazināšanos. Līdztekus līdz novembra sākumam pakāpeniski attiecīgi pazeminājās arī celulozes cenas – kopš jūnija kopumā par 26%. Savukārt koksnes izmaksas ievērojami pieauga, ietekmējot daudzu lapkoku celulozes ražotāju peļņu. Piemēram, eikalipta celulozes ražošanā koksnes izmaksas stabili pieaugušas jau piekto ceturksni pēc kārtas – no 23% 2010.gada otrajā ceturksnī līdz 32,2% 2011.gada trešajā ceturksnī.

Aizvadītajā gadā lielākais lapkoku kokšķiedru cenu pieaugums skāra celulozes ražotājus Brazīlijā, Indonēzijā, Japānā, Ķīnā un Čīlē. Ziemeļamerikā un Eiropā šo kokšķiedru cenu pieaugums bija salīdzinoši mērenāks. Lapkoku kokšķiedru cenu indekss (HFPI) uzrādīja pieaugumu jau piekto ceturksni pēc kārtas un sasniedza jaunu rekordu – 117,91 dolāru par žāvētās produkcijas tonnu, kas kopš aizvadītā gada vasaras ir pieaugums par 14%. Savukārt skujkoku šķiedru cenu indekss (SFPI) šā gada trešajā ceturksnī samazinājās par mazāk kā vienu procentu – līdz 108,90 dolāriem par žāvētās produkcijas tonnu, kas ir pirmais kritums kopš 2010.gada otrā ceturkšņa. Tāpat šis cenu indekss nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (par 0,6%). Valūtas kursu izmaiņu rezultātā koksnes cenas vietējā valūtā trešajā ceturksnī pazeminājās arī Krievijā, Francijā un Spānijā.

Pēdējo 24 gadu laikā skujkoku kokšķiedru cenu indekss bija augstāks nekā lapkoku šķiedru cenu indekss, un tikai pēdējos trīs gados pasaules tirgū vērojama pretēja situācija. Konkrēti šā gada trešajā ceturksnī lapkoku šķiedru cenu indekss bija par 9,01 dolāru augstāks par žāvētās produkcijas tonnu nekā skujkoku kokšķiedru cenu indekss. Šādas tendences izveidošanās skaidrojama ar dažu skujkoku celulozes ražotāju vēlmi kāpināt peļņu uz lētāku izejvielu rēķina un pāreju uz lapkoku resursiem vai investīcijām lapkoku celulozes ražošanas jaudu palielināšanai.

Samazinoties pieprasījumam pēc zāģmateriāliem, zāģbaļķu cenas kritās vairumā no Wood Resource Quarterly apsekotajiem vairāk nekā 20 tirgiem visos pasaules reģionos. Globālais skujkoku zāģbaļķu cenu indekss (GSPI) šā gada trešajā ceturksnī samazinājās līdz 90,18 ASV dolāriem par kubikmetru, kas ir pirmais kritums kopš 2009.gada pirmā ceturkšņa, kad šis indekss bija 66,10 dolāri par kubikmetru, un par 2,27% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad skujkoku zāģbaļķu cenu indekss sasniedza jaunu visu laiku rekordu – 92,27 dolārus par kubikmetru. Vienīgais reģions, kur, pateicoties lielākam zāģmateriālu eksportam uz Āziju un ražošanas apjomiem, trešajā ceturksnī bija vērojams tālāks zāģbaļķu cenu indeksa kāpums (par 5 – 7%), ir Britu Kolumbija. Šai Kanādas provincē pirmajos astoņos mēnešos šogad tika saražots par 7,2% vairāk  skujkoku zāģmateriālu (8,2 miljoni kubikmetru) nekā gadu iepriekš, un eksports vērtības izteiksmē sasniedza 2,52 miljardus dolāru, kas ir par 8,1% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kas attiecas uz koksnes biomasas cenām, šogad tās vairumā ASV reģionu ir zemākas nekā iepriekšējos divos gados. Tas saistīts ar koksnes granulu ražošanas jaudu palielināšanos Eiropā un salīdzinoši mazāka pieprasījuma pieauguma tempa rezultātā saražotā biokurināmā cenu pazemināšanos lielākajos granulu patēriņa tirgos – Zviedrijā, Vācijā un Austrijā.

 

Avots:www.businessinsider.com

www.woodbusinessportal.co.uk

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *