Mežniecības pauž neapmierinātību par Valsts meža dienesta reformu

Četrdesmit trīs mežniecības parakstījušās zem vēstules, kas adresēta atbildīgām amatpersonām un meža nozares vadībai, kurā izteikta neapmierinātība par Valsts meža dienesta reformu. Lai atbildētu uz jautājumiem, trešdien Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš Amatas novadā tikās ar kolēģiem, kurus interesēja, kāpēc reforma veikta tieši šādi.

Tā kā testa rezultāti, pēc kuriem tika vērtēti darbinieki, ir zināmi, zināms arī, ka pēc Jaunā gada darbs VMD jāatstāj 125 cilvēkiem, no kuriem 115 ir mežsargi. Tiem, kuri paliek, algas palielinās. Taču daudzi par to nepriecājās, sakot, ka labāk bijis strādāt par 200 latiem mēnesī nekā palikt vispār bez darba, un naudu, par kuru tiks pirktas dienesta automašīnas, nosauca par asinsnaudu.

Skaidrot reformas nepieciešamību ģenerāldirektoram Andim Krēsliņam palīdzēja arī Ziemeļvidzemes virsmežzine Astra Boķe: “Mūsu valsts nav tik bagāta, lai mežniecības sniegtu bezmaksas konsultācijas. Tie nav pirmās nepieciešamības pakalpojumi. Ja meža īpašniekam reizi gadā nepieciešams aizbraukt līdz mežniecībai, tad nav būtiski, vai jābrauc divdesmit vai četrdesmit kilometri. Bet īpašniekus lai konsultē konsultāciju un pakalpojumu centrs, kas arī maksā visus nodokļus.”

Mežziņi jautāja, vai tas, ka viņi atbildēs uz meža īpašnieku jautājumiem, kā labāk apsaimniekot īpašumu, skaitīsies pārkāpums. A. Krēsliņš atbildēja, ka ne, tas nav viņu pienākums. Valsts meža dienesta augstākā vadība saņēma pārmetumus, ka ne mežsargi, ne mežziņi nav varējuši pretendēt uz vietām virsmežniecībās, ka ļoti ilgi bijis jāgaida testa rezultāti un ka bijuši arī neviennozīmīgi jautājumi, un ka iepazīties ar rezultātiem sīkāk jābrauc uz Rīgu. Dace Eipure uzskata, ka reforma varēja notikt bez stresa un testiem: “Mežniecību un virsmežniecību lielums stipri atšķiras. Vajadzēja sākt ar mazajām struktūrvienībām, pasakot, cik štata vietas plānots likvidēt, un tad domāt, kā to izdarīt pēc iespējas mazsāpīgi.”

Mežsaimnieki interesējās, kāda būs VMD nākotne. Pagaidām zināms vien tas, ka mežziņu darba vietas sauks par birojiem, un tā būs vieta, kur tikties ar meža īpašniekiem. Ziemeļvidzemē šādi biroji būs trīs – Valkā, Valmierā, Limbažos – un vienā no šiem birojiem būs arī virsmežniecība. “No malas viss izskatās viegli, taču patiesībā tas ir ļoti grūti un sarežģīti,” – tā reformas ieviešanu raksturoja Selva Šulce, VMD preses sekretāre. “Skatīsimies, kas te tālāk notiks,” – tā par nākotni izteicās viens no aktīvākajiem diskutētājiem, kurš atlasi izturējis, taču nav pārliecināts, vai nemeklēs citu darbu.

 

Avots: “Latvijas Avīze” (02.12.2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *