TOP 30 meža nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2010.gadā pieaudzis par 50%

Meža nozare faktiski bija pirmā, kura ekonomiskās krīzes salto elpu – triecienus – pieprasījuma un cenu kritumu lielākajos noieta tirgos sajuta jau 2007.gada nogalē un bija spiesta 2008.gada otrajā pusē īstenot nepopulārus lēmumus par darbinieku skaita un darba algu samazināšanu, piespiedu dīktstāvēm, kad citas nozares tās ietekmi vēl neizjuta. Taču tā arī bija pirmā, kura, atgūstot konkurētspēju, ļoti strauji attapās, izmantojot ārvalstu tirgos pavērušās iespējas, skaidro Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors Andrejs Domkins. Šo konkurētspējas atgūšanu veicināja arī valdības lēmums 2008.gada nogalē atļaut papildus esošajām koksnes ciršanas apjomam valsts mežos iegūt vēl 2 miljonus kubikmetru apaļkoksnes gan 2009., gan 2010.gadā. Tā bija iespēja izvairīties no apaļkoksnes deficīta un ražot koksnes izstrādājumus par konkurētspējīgām cenām pasaules tirgos.

2009.gads līdz šim bijis ar vislielāko neto apgrozījuma kritumu, savukārt 2010.gads – ar vislielāko pieaugumu. TOP 30 nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums, salīdzinot ar 2009.gadu audzis par 50%. Lai arī daudzi meža nozares uzņēmumi divu gadu laikā īsteno tā dēvēto V veida scenāriju, svarīgākais šobrīd ir iekaroto tirgus pozīciju saglabāšana ilgtermiņā. Līdzšinējie dati par meža nozari ļauj prognozēt, ka 2011.gads varētu būt ar vēl lielāku neto apgrozījumu nekā 2010.gads. 2012.gads ir grūtāk prognozējams, tomēr nav pamata pašlaik to vērtēt kā ļoti labu vai ļoti sliktu.

Runājot par tālāku nozares attīstību, piesardzīgs savās prognozēs ir SIA „Biko-Lat” valdes loceklis Valts Kurpnieks, norādot, ka viņu rīcībā esošā informācija par 2012.gadu ir diezgan pretrunīga. Proti, ekonomisti un bankas prognozē krīzes otro vilni, tomēr daudzi kokmateriālu klienti jau tagad slēdz līgumus par piegādēm 2012.gada pirmajā pusē.

Mēbeļu ražošana, kas ir viena no meža nozares jomām ar visaugstāko pievienoto vērtību, pērn noturējās 2009.gada līmenī (ar apgrozījumu 73,5 milj. latu). Šajā nozarē Latvijā joprojām norisinās divi pretēji vērsti procesi, kur daļa uzņēmumu audzē apgrozījumu, ceļ ražošanas jaudas, bet daļa bankrotē. Vēl vairāk – mēbeļu ražotāju skaits turpina iet mazumā, jo arī šogad vairāki mēbeļu ražotāji ir pārtraukuši darbu, neraugoties uz to, ka pieprasījums no potenciālajiem mēbeļu tirgotājiem ārvalstīs tikai pieaug, skaidro asociācijas „Latvijas mēbeles” izpilddirektors Andris Plezers. Mazumā turpina iet tā ražotāju daļa, kas strādā uz pašmāju tirgu, kas trīs gadu laikā sarucis vairāk nekā par 75%.

2012.gadu mēbeļu ražotāji sagaida ar cerībām, jo redz iespējas ne tikai palielināt ražošanas un eksporta apjomus, bet arī izmantot situāciju tirgū. Tāpat tiek gaidīta Krievijas uzņemšana Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas ļautu īstenot sekmīgu mēbeļu eksportu un tirdzniecību arī šajā valstī.

 

Avots: “TOP 500. Latvijas lielākie uzņēmumi” , laikraksts “Dienas bizness” sadarbībā ar LURSOFT

Papildus info: www.latforin.info

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *