Žurnāls “Kapitāls”: Latvijas zaļais zelts. Šodien un rīt

Mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumi jau kādu laiku ir veiksmīgi atguvušies pēc 2008.-2009. gada krīzes un ik ceturksni palielina savus eksporta rādītājus. Tomēr neviļus atmiņā uzaust sena paruna: „Kas augstu lec, tas zemu krīt!” Kontekstā ar eirozonas finanšu problēmām, kad visapkārt korporācijas, valdības, fondi un citi politikas noteicēji uztraucas par globālo krīzi, kas tuvojas, rodas zināmas bažas par Latvijas eksportētāju nākotni. Vai iespējams, ka pēc nākamās globālās krīzes pār Latvijas mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražotājiem velsies maksātnespējas lavīna; uzņēmumi un to aktīvi pāries ārvalstu kapitāla rokās; tiks zaudētas darbavietas un no Latvijas zaļā zelta iegūtā peļņa aizceļos ārvalstu korporāciju virzienā?

No vienas puses, satraukumam par Latvijas mežu izpirkšanu nav pamata – vairāk nekā puse Latvijas meža platību pieder Latvijas valstij un tos apsaimnieko AS „Latvijas valsts meži”. Tajā pašā laikā sabiedrībai īsti līdz galam nav izskaidrots, kādas garantijas tika sniegtas Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizdevumam.

Koks un koka izstrādājumi ir viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Nozares devums (ieskaitot mēbeļu ražošanu) Latvijas IKP ir gandrīz miljards latu, kas ir ap 8% no Latvijas IKP. Latvijas eksporta struktūrā mēbeles, koks un koka izstrādājumi aizņem 20-25%. Gandrīz 45% tiek eksportēti uz Vāciju, Zviedriju, Lielbritāniju, kas uzskatāmi par galvenajiem koka un koka izstrādājumu eksporta tirgiem. Aptuveni 50% no saražotās koksnes produkcijas ir zāģmateriāli, 40% ir gatavie koka izstrādājumi un 10% ir mēbeles. Lai sekmīgi izmantotu vienu no vērtīgākajiem Latvijas dabas resursiem, būtiski ir nodarboties ar pārstrādi un galaproduktu ražošanu. Pozitīva iezīme – apaļkoksnes eksports nav noteicošs un pašreiz uzņēmēji cenšas visu koksni pārstrādāt uz vietas, atskaitot papīrmalku.

Eirozonas finanšu nestabilitāte sasniegusi savu visu laiku maksimumu, PIIGS (Portugāle, Itālija, Īrija, Grieķija, Spānija) valstu budžeta deficīti ir pārsnieguši šo valstu iespējas aizņemties ārējos tirgos. Eiropas līderiem trūkst politiskās drosmes risināt eirozonas finanšu problēmas. Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma apjoms ir nepietiekams, lai radītu pārliecību finanšu tirgos, ka eirozona tiks galā ar savām finanšu problēmām. Par to liecina finanšu tirgu turbulence un pirmie kritušie eirozonas kaujā arī otrā okeāna krastā – ASV kompānija „MF Global”. Lūdzēju rindās aiz Grieķijas jau sastājušās tādas valstis kā Itālija un Spānija, kuru ietekme uz Eiropas ekonomiku ir daudz lielāka.

Būtiski pieminēt, ka pirmo reizi kopš 2009. gada jūlija PMI (Purchasing Manager Index – Iepirkuma vadītāju indekss) ir nokritis zem 50,0 punktu atzīmes, kas liecina, ka eirozonas iepirkuma menedžeri būtībā sagaida krietnu ražošanas apjomu un cenu samazināšanos. Šie signāli nopietni jāņem vērā Latvijas eksportējošiem ražotājiem, jo tas būtībā nozīmē pieprasījuma un cenas samazināšanos saražotajai eksporta produkcijai. Tālāka Latvijas eksporta izaugsme nav iespējama, ņemot vērā tendences eirozonā un pasaulē.

Problēmas ir vairākas, un tās ir viena otrai pakārtotas. Latvijas kokrūpniecības uzņēmumu gatavība krīzei nav adekvāta. Uzņēmēju plāni galvenokārt ir īstermiņa un pielāgoti ekonomikas augšupejai. Finanšu rezerves nav pietiekamas. Saražoto produktu portfelī trūkst inovāciju. Ārvalstu kapitāla kokrūpniecības uzņēmumi ir labāk sagatavoti un kapitalizēti nākamajai recesijai, kas sniegs tiem stratēģiski labākas pozīcijas, kad sāksies ekonomikas augšupeja.

Viens no ievērojamākajiem 21. gadsimta ekonomistiem, ekonomikas profesors Ņujorkas Universitātes Sterna biznesa skolā NURIELS RUBINI, kurš paredzēja ASV mājokļu tirgus sabrukumu jau 2006. gadā, šā gada septembrī teicis: „Jaunākie makroekonomikas dati signalizē, ka attīstītās ekonomikas – ASV, Japāna, ES, Lielbritānija – atkal nonāk recesijā, turklāt finanšu tirgi ir sasnieguši kritiskus līmeņus, kādi nebija manīti kopš Lehman Brothers sabrukuma”.

 

Lasīt vairāk: žurnālā “Kapitāls”, autors Edgars Ivanovs

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *