Zviedrijas zāģmateriālu ražotāji uz nākotnes prognozēm raugās pesimistiski

Zviedrijas kokapstrādes nozare ir nonākusi līdzīgā situācijā, kādā tā bija šai pašā laikā gadu iepriekš – izejmateriālu cenas turpina kāpt, savukārt par produkciju klienti gatavi maksāt aizvien mazāk un mazāk. Atšķirība no 2010.gada ir tikai tā, ka šobrīd papildus klāt nākusi arī neskaidrība par ekonomikas nākotni. „Mēs lielā mērā esam turpat, kur bijām pirms gada, taču toreiz vismaz bija sajūta, ka ļaunākais jau ir aiz muguras. Tagad mēs nezinām, ko gaidīt no globālās ekonomikas,” oktobra beigās Lielbritānijas kokapstrādes izdevuma Timber Trade Journal (TTJ) veiktajā aptaujā atzīst kāds no Zviedrijas zāģmateriālu eksportētājiem.

Kopš 2008.gada, kad Zviedrijas kokrūpniecības nozare pirmo reizi saskārās ar globālās ekonomiskās krīzes ietekmi un strauju pieprasījuma kritumu eksporta tirgos, daudz kas ir mainījies. „Toreiz zviedru zāģētavas saglabāja savu konkurētspēju, pateicoties ļoti labvēlīgajam kronas kursam un zemajām izejmateriālu cenām, taču tagad viss ir mainījies,” stāsta viens no aptaujātajiem uzņēmējiem. „Kronas kurss ir atgriezies normālā līmenī, savukārt apaļkoksnes cenas dramatiski kāpušas. Mums vairs nav agrāko konkurētspēju veicinošo faktoru.”

Neskaidrība par turpmāko ekonomisko situāciju Eiropā un pasaulē un no tās izrietošās spekulācijas par krīzes otro vilni ir sākušās lielai daļai Zviedrijas zāģētavu jau tā ļoti grūta gada izskaņā. Situācija liek daudziem eksportētājiem uz nākotnes prognozēm skatīties pesimistiski vismaz līdz nākamā gada pavasarim. „Šis būs sliktākais gads uzņēmuma vēsturē. Pat 2008., kas arī bija katastrofāls, tomēr bija labāks. Un prognozes arī nākamajiem sešiem mēnešiem nav diez ko optimistiskas,” atzīsts kāds no ražotājiem. Arī Eiropas tirgos valdošā pārprodukcija devusi savu ieguldījumu problēmu saasināšanā. „Zāģbaļķu un gala produkcijas cenu attiecība vēl nekad nav bijusi tik nepareiza,” atzīst viens no ražotājiem. Un rezultāts ir acīm redzams. Šā gada laikā Zviedrijā slēgti astoņi koksnes pirmapstrādes uzņēmumi. It kā tam vajadzētu uzlabot situāciju resursu pieejamībā, taču to neitralizējušas „Södra” un „Holmens”  koncernu jaunās zāģētavas. Kā liecina Zviedrijas meža nozares federācijas (Skogsindustrierna) informācija, no janvāra līdz jūlijam valstī šogad kopā saražoti 9,6 miljoni m3 skujkoku zāģmateriālu, kas ir par apmēram 1% mazāk nekā 2010.gada pirmajā pusē. Taču gada otrajā pusē ražošanas apjomi būs samazinājušies straujāk.

Citi Eiropas vadošie zāģmateriālu piegādātāji, to skaitā arī Krievijas uzņēmumi, šogad saražojuši par 5% vairāk nekā pērn. Īpaši lielu ražošanas apjoma kāpumu uzrādījusi Somija. Tāpēc šī ziema, ja Eiropā ražošanas apjoms netiks samazināts, varētu izrādīties smaga visiem, atzīst kāds no aptaujātajiem.

Kas attiecas uz pieprasījumu, pēc ekonomiskās krīzes līdz šā gada globālās ekonomikas kritumam daudzu valstu tirgi paspēja atkal uzrādīt stabilu pirktspējas pieaugumu. Viens no grūtākajiem tirgiem zviedru ražotājiem šogad bijusi Lielbritānija. Ja gada sākumā tika novērots neliels pieprasījuma kāpums, vasarā tas ātri pazuda un šobrīd pircēji ieņēmuši ļoti piesardzīgas pozīcijas, veicot tikai īstermiņa pasūtījumus.

 

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Novembris 2011 (Raksta autors: Gatis Miško)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *