Ko nozīmē profesionālisms medniecībā un ko uzlabot pastāvošā sistēmā?

Ar profesionālismu parasti saprotam tādu sagatavotības līmeni, kuru attiecīgās rīcības veicējam neviens neapšauba un sabiedrība gatava atalgot protams, ja šī rīcība ir pieprasīta. Latvijas vidusmēra mednieks par ar medību vadītāja kvalifikāciju noteikit nav profesionālis savvaļas populāciju apsaimniekošanā. Viņš ir ieguvis mednieku apliecību un medību ieroču lietošanas atļauju, ko dažādos periodos reglamentējušas atšķirīgas prasības. Pat ja kāda daļa mednieku izmanto medību nozari sava budžeta papildināšanā vai piekopj ar medībām saistītu komercdarbību, pašreizējā kārtība viņiem neprasa ne speciāli izglītību šajā nozarē, ne arī nepieciešamību medību saimniecību pakārtoti kopējiem populāciju apsaimniekošanas uzdevumiem. Turklāt gan valsts, gan vietējā mērogā trūkst profesionāli atzītas un ar visu intresēm saskaņotas medniecības stratēģijas, kas palīdzētu pieņemt nozarei svarīgus lēmumus strīdīgos jautājumos. Ja pagātnē kādu laiku šo tukšumu aizpildīja medību ierīcība, kas arī, protams, nebija bez trūkumiem, tad pēdējos vairāk nekā desmit gadus medniekiem uzticēta gandrīz pilnīga saimnieciska patstāvība. Valsts meža dienests kā uzraudzītājsvairāk vai mazāk sekmīgi iejaucas medniecību rīcībā tikai galējos un likumos paredzētajos gadījumos. Teiktais nebūt nenozīmē, ka medību ieroču būtu nododami vienīgi profesionāli vai akadēmiski izglītotu un attiecīgi sertificētu ekspertu rokās. Profesionālismu mūsdienu medniecībā raksturo prasme tās vēlmes, kuru mērķis ir medīšana, iekļaut sistēmā, kuras mērķis ir iepriekš aprakstītā savvaļas populāciju apsaimniekošana. Citiem vārdiem runājot, panākt, lai medības nenotiktu tikai medīšanas dēļ, bet lai no šī procesa sabiedrībai būtu kopīgs ieguvums. Un šis guvums ir visvērtīgākais, ja mednieki savu ieguldījumu sniedz brīvprātīgi kā savu vaļaspriekui, nevis ar uzspēlētu vienīgās taisnības parākumu.

Kas būtu jāuzlabot pastāvošajā sistēmā:

1)     Jāatsakās no maldiem, ka medniecība mūsdienu un nākotnes Latvijā ir konkurētspējīga tautsaimniecības nozare vienkāršotā izpratnē, kā dažkārt to pompozi mēģina pasniegt;

2)     Jātiek skaidrībā ar tik bieži lietotu jēdznienu – mednieku intereses;

3)     Jāmēģina tik skaidrībā ar ambīcijām, ka mednieks ir visu zinošs vien tādēļm ja viņš kaut ko ir vai nav redzējis, dzirdējis, ir vai nav varējis paveikt savā mūžā vai savā medību iecirknī;

4)     Jāsamierinās ar realitāti, ka savvaļas popukāciju regulēšanas problēmas nevar atrisināt galīgi un globāli, pat ne tika mazas valsts ietvaros kāda ir Latvija.

Ievērojot šīs atziņas, mednieki tiktu labāk saprasti un uzklausīti. Tie varētu tikt atzīti un paši justies daudz noderīgāki visai sabiedrībai (Autors: VMD medību daļas vadītājs J.Ozoliņš)

 

Avots: Latvijas Avīzes „Mednieku gadagrāmata 2012″

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *