Rīgas mežu apsaimniekotājiem saspringtais darba grafiks ir visu cauru gadu

Kamēr lielākā daļa cilvēku svētku noskaņojumā, Rīgas mežu apsaimniekotājiem saspringts darba laiks, jo daudziem eglīti kārojas nocirst tieši šajā teritorijā. Taču mežs jāsargā visu cauru gadu. No kā? Latvijas Avīzes intervija ar SIA “Rīgas meži” Meža apsardzības daļas vadītāju Valēriju Morozu ievieš skaidrību tajā.

Cik ilgi jūs strādājat šajā amatā, un kas Rīgas mežu apsardzībā gadu gaitā mainījies?

Rīgas mežus es uzraugu nu jau gandrīz desmit gadus. Būtiskas izmaņas manu veicamo darbu sarakstā nav notikušas, tāpēc ka aktualitātes joprojām ir tās pašas – atkritumi, uguns un nelikumīga ciršana. Zinu, ka mani inspektori ir mežā vietās, kuras iecienījuši Ziemassvētku eglīšu meklētāji. Ja satiekam cilvēkus, kas atbraukuši uz mežu, mums ir tiesības tos izjautāt, kāpēc viņi šobrīd šeit atrodas. Nupat arī – braucu pa mežu, redzu, stāv mašīna, iekšā sēž dāma, bet vadītāja nav. Pēc kāda laika nāk arī kungs ar zāģīti rokā, bet egli jau kaut kur paslēpis. Un tad sākās izrunāšanās – jā, bet Vaira Vīķe-Freiberga televīzijā sacīja, ka katrs varot vienu eglīti sev mežā nocirst. Es saku – nez vai Vaira Vīķe-Freiberga tā sacīja, ja nu vienīgi viņa ar to domājusi savu privāto mežu… Igaunija šo situāciju mēģina risināt citādi. Tāpat kā mājdzīvniekiem ausīs liek čipus, tā arī Igaunijā eglīšu meklētāju iecienītākajās vietās eglītes zaros uzliek čipu, kas augšanai netraucē un nav izjaucams. Taču par šo eglīti tu vari samaksāt, izmantojot mobilo telefonu. Ja tiek noķerts cilvēks, kas nocirtis eglīti bez čipa vai par to nav samaksājis, sods ir kārtīgs. Lielākā daļa cilvēku respektē tikai dūri.

Rīgai piederošo mežu apsaimniekotāji iebilst pret vienas eglīšu nociršanas

Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” platības sākas tikai kādu 40 – 50 kilometru attālumā no Rīgas. Ja rīdzinieki gatavi šādu ceļu mērot eglītes dēļ – lūdzu, valsts mežos ir atļauts vienu nelielu eglīti savām vajadzībām nocirst. Taču ap Rīgu, kur mežus apsaimnieko SIA “Rīgas meži” tas ir kategoriski aizliegts. Galvaspilsētā dzīvo apmēram puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Padomājiet, kas notiks, ja viens miljons cilvēku eglītes meklējumos dosies uz Pierīgas mežiem! Diemžēl rīdzinieki ne visai labi orientējas – kuri meži ir un kuri nav valsts meži, kaut arī šo mežu apsaimniekotāji praktiski visur, kur sākas to pārvaldījumā esošās meža zemes, izlikuši attiecīgas zīmes. Tāpēc gadu mija mūsu inspektoriem ir saspringts darba laiks. Kamēr citiem svētku noskaņa, mums bieži vien nākas mežā aizturēt eglīšu kārotājus.

Meža ugunsgrēku uzraudzības pasākumi Rīgas mežos

Meža ugunsgrēki, īpaši jaunaudzēs, ir liela sāpe un lieli zaudējumi. Paldies jāsaka dabas spēkiem, ka pēdējās divas ugunsbīstamās sezonas bijušas paslapjas un ugunsgrēki nav mūs sevišķi postījuši. Kopējā uguns skartā meža platība Rīgas mežos šogad ir tikai deviņpadsmit hektāri. Taču neviens hektārs meža nav nodedzis tā, ka koki vairs nebūtu spējīgi augt. Pavasara ugunsgrēkos parasti vērojama tā saucamā skrejuguns – tā noskrien pāri pa sauso zāli un sauso sūnu un lielu postu nenodara. Taču pavasarī visi mūsu mežniecību darbinieki ir kaujas gatavībā visu diennakti. Ja vajadzīgs, viņi piedalās ugunsgrēku dzēšanā, stundas neskaitot. Ja mežs aizdedzies, mēs to parasti paspējam nodzēst, pirms tas pārņēmis lielu teritoriju.

Meža zvēru nodara lielus postījumus mežā

Taču daudz lielāku postu nekā uguns mežam nodara aļņi un brieži. It īpaši jaunaudzēm. Nekas alnim negaršo vairāk par svaigiem priežu dzinumiem, tāpēc jaunaudzes tie uzskata par īstu salātu bāru. Ja jaunajai priedītei tiek nograuzta galotne, kociņš praktiski ir beigts. Un alnis jau apgrauž tādus kociņus, kas ir viņa augumā, pie zemes viņš neliecas, vienīgi pavisam svaigos stādījumos, kas skaitās īpaša delikatese. Tur, kur iemitinās aļņu ģimene, jaunaudzes tiek nopostītas.Meža zvēru, īpaši aļņu, blīvums ap Rīgu manā skatījumā ir pārāk liels. Protams, tas priecē acis, ka tu aizej uz mežu un sastopi tur aļņus, taču mežsaimniekiem šie pārnadži kreņķus sagādā daudz. Šogad arī – sniega nav un aļņu šauts diezgan maz. Un nu jau aļņu medības ir beigušās.

Atkritumu problemātika Rīgas mežos

Lielo mēslotāju, kas brauc uz mežu, lai tur izgāztu kravas mašīnu ar atkritumiem, ir kļuvis mazāk, taču tādu, kas reizi pa reizei mežā atbrīvojas no visām liekām mantām, kuras var sakraut vieglajā automašīnā, mazāk nav kļuvis. Mūsu algoti cilvēki ik dienas staigā pa mežu un lasa atkritumus maisos, gluži kā meža sētnieki. Pēc tam brauc mašīna un savāc šos vienuviet saliktos maisus. Taču maisi vēl jānosargā no bezpajumtniekiem, kas pasākuši tos izvazāt, meklējot ko noderīgu. Regulāri galvaspilsētai piederošajos mežos strādā divas mašīnas un divi traktori, lai savāktu atkritumus. Atkritumus no meža ved ārā katru dienu. Šogad līdz pirmajam decembrim no Rīgas pilsētas mežiem esam izveduši divus tūkstošus kubikmetru atkritumu. Bet par katru uz izgāztuvi aizvesto kubikmetru ir jāmaksā ap sešiem latiem. Un tas ir tikai par pieņemšanu, nerēķinot savākšanas un transportēšanas izmaksas. Jaunajā gadā Getliņos cenas par atkritumu pieņemšanu kāps.

 

Avots: www.la.lv

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *