Veikts pētījums par vieglo plātņu ražošanas tehnoloģijām un to izmantošanu būvniecībā

Šobrīd, paaugstinoties ražošanas procesu automatizācijai, pieaug koksnes produktu pārstrādes jaudas un līdz ar to palielinās arī izejmateriālu izmaksu īpatsvara nozīme. Turpinoties ekonomiskajai izaugsmei un paaugstinoties izejmateriālu cenām, ražotāji, sadarbojoties ar nozares zinātnes sektora pārstāvjiem, meklē aizvien jaunus veidus, kā ietaupīt koksni un citus materiālus. Aktuālākās tendences tikpat kā visās ražošanas nozarēs ir vērstas uz tādu izejmateriālu izmantošanu, kas gala produktu patērētāju acīs izceļas ar savu ekoloģisko vērtību.

Koksnei un tās produktiem kā dabiskiem materiāliem ir īpašas priekšrocības gan no ražotāju, gan patērētāju skatpunkta, tomēr jāņem vērā, ka produkta ekoloģiskā vērtība ir cieši saistīta ar tā izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksām, tostarp produkta izveidošanā lietoto materiālu ražošanas procesa energoefektivitāti. Produkcijas ražotāju un tās patērētāju ekonomiskuma un efektivitātes jēdzienu izpratne ir atšķirīga. Ātrāka apstrāde, zemāks enerģijas patēriņš, neliels ražošanas blakusproduktu (atlikumu) daudzums, zemāks apkārtējās vides piesārņojums, zemāki iekārtu un instrumentu ekspluatācijas izdevumi ir daļa no ekonomiskuma un efektivitātes rādītājiem ražotāju skatījumā, savukārt, lai gala produkcija mūsdienās atbilstu patērētāju prasībām, tai bieži vien jābūt izgatavotai no tāda materiāla, kam piemīt savā starpā kontrastējošas fizikālās un ķīmiskās īpašības. Jauno materiālu izveidē svarīgs ir arī to masas jautājums. Minētie faktori ir dzinulis esošo produktu pilnveidošanai un jaunu ražošanas tehnoloģiju izveidei.

«Sendviču» tehnoloģijas

Pētījumos, kas, meklējot šādus materiālus, ir nonākuši līdz labiem rezultātiem, radīti dažādi koksnes plātņu materiāli, kuru īpašības atbilst iepriekš minētajām prasībām, piemēram, šodien blakus labi attīstītām kokskaidu un šķiedru ražošanas tehnoloģijām, kas nodrošina augstu ražošanas efektivitāti, ir jau izveidojusies un stabili nostiprinājusies plaša sortimenta plātņu grupa, kuras sastāvā esošos plātņu materiālus dēvē par vieglajām koksnes plātnēm (Stosch, 2009).

Vieglo koksnes plātņu uzbūve lielākoties tiek balstīta uz «sendviča» tipa tehnoloģijām, kas pazīstamas gadsimtiem ilgi un tiek lietotas dažādās industrijās, tostarp arī kokapstrādē (Bitzer, 1997). Šī tipa plātnes un kompozītmateriāli, kas sastāv no vieglas masas, mazas stiprības un stinguma pildījuma materiāla, kuru aizsargā virsmas, kas ir ar daudz lielāku stiprību un stingumu, bet krietni plānākas nekā pildījums.

Izmantošana būvniecībā

Jau 50. gadu vidū ASV Meža produktu laboratorija veica plašus pētījumus par koksnes kompozītmateriālu izmantošanu būvniecībā. Pētījumos tika izmantotas plātnes ar gofrētā kartona vidusslāni, kas, tā mitrumizturības paaugstināšanas nolūkos, tika apstrādāts ar nelielu daudzumu sveķu. Plātnes pētījuma laikā tika pakļautas gan mitriem, gan sausiem apstākļiem, un iegūtie rezultāti liecināja, ka šādas plātnes pēc to izturības rādītājiem ir konkurētspējīgas ar vairākiem būvmateriāliem (Seidl, 1956). Liela daļa no masveida ražošanā izgatavotām mēbelēm tajā laikā tika izgatavotas no «sendviča» veida plātnēm. Šo plātņu konstrukcija sastāvēja no masīvkoksnes rāmja, plānā saplākšņa vai cieto kokšķiedru plātņu ārējiem slāņiem un zema blīvuma vidusslāņa, kur izmantoja gan saplākšņa un finiera strēmeles, gan šūnveida celulozes materiālus (Popentester, 2005).

Šādu plātņu trūkums bija to izgatavošanas darbietilpība un konstrukcijas nepilnības. Rāmja nepieciešamība liedza iespēju ražot liela formāta plātnes un tirgot tās tālākai pārstrādei, izdevīgāk bija apvienot plātņu un mēbeļu ražošanu, lai iegūtu konkrētajam pasūtījumam nepieciešamā formāta plātnes. Varbūt arī šodien, liela biezuma galdu virsmas un palodzes apvienojot ar virsmu vienlaicīgu finierēšanu vai aplīmēšanu, nelielās partijās ir izdevīgi tās ražot. Sakarā ar vieglo koksnes plātņu pieaugošo popularitāti un relatīvi neseno ienākšanu būvniecības un mašīnbūves konstrukciju materiālu industrijā, tika aizsākti pētījumi, kuru mērķis bija panākt pēc iespējas efektīvāku koksnes kompozītmateriālu koncepcijas izmantošanu. Lielākā daļa pētījumu tika koncentrēti uz šo materiālu struktūras un fizikāli mehānisko īpašību analīzi, vienlaikus meklējot izturīgākās dažādu materiālu ārējo slāņu un vidusslāņu kombinācijas un pētot to ugunsreakcijas rādītājus (sam-Bruv, 2010).

Lai potenciāli uzlabotu kompozītplātņu fizikāli mehānisko īpašību rādītājus, tika veikti pētījumi par iespējām kombinēt koksnes materiālus ar plastmasu, dabiskām un sintētiskām šķiedrām.

 

Avots: žurnāls „Baltijas Koks” (Novembris, Nr. 11 (135) 2011)

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *