Baltkrievijas valdības ziņojums par mežsaimniecības nozari valstī

Baltkrievijas koksnes krājumi uz vienu iedzīvotāju ir divreiz lielāki par vidējo līmeni Eiropā. Tās meža fonds ir vairāk kā 9.4 milj. ha un augošu koku krājumi veido 1.6 mljrd.m3. Gandrīz 23% Baltkrievijas mežu ir stādīti un pieder valstij. Uz vienu iedzīvotāju ir 0.8 ha meža platības un vairāk kā 160 m3 koksnes krājumu. Pēdējos 60.gados Baltkrievijā divkāršojusies apmežošana. Plašāku sabiedrību ar meža statistikas datiem iepazīstināja Baltkrievijas mežsaimniecības pirmais ministra vietnieks F.Ļisica.

Mežsaimniecības ir sagatavojušās realizēt ap 200 tūkst. jaungada eglītes, ja būs nepieciešamība to skaitu varēs palielināt. Tiks organizēti ap 600 dažādu egļu tirdziņu visā valstī, kā arī tās būs pieejamas tirdzniecības vietās pie pašām mežsaimniecībām. Protams, ka pirms svētkiem pastiprinājās uzraudzība, kas veic meža taku apsekošanu pie mežu masīviem un pie meža ceļiem dežurē Valsts autoinspekcija. Par nelikumīgi nocirstu egli vai priedi būs jāmaksā sods sākot no 178.50 tūkst. Baltkrievijas rubļu (~11.46 LVL).

Baltkrievijas mežsaimniecība balstās uz racionālo un meža resursu nesamazinošu izmantošanu. Valstī ciršanas apjomu aprēķini tiek veikti, balstoties uz zināntisku pamatojumu. Var atzīmēt, kā pēdējo piecu gadu laikā vēroajams pozitīvas izmaiņas mežu izciršanas un un tā atjaunošanas dinamikā. Pašlaik 126 tūkst.ha veido kailcirtes un meža atjaunošana sastāda 172 tūkst.ha.

Ikgadēji valstī tiek izstrādāta 15 milj.m3 koksnes, nespējot izmantot visu aprēķināto koksnes apjomu cirsmās, t.i. tikai 80-90% no tās, un  koksnes pieaugums mērojams ~30 milj.m3. Visas aprēķinātie neizstrādātie koksnes resursi saistīti ar to, ka Baltkrievijā trūkst jaudīgu ražotņu un mežizstrādes tehnikas. Saskaņā ar Valsts meža attīstības programmu Baltkrievijas mežsaimniecībām 2011.-2015. gadam 70% no mežizstrādes jāīsteno ar daudzfunkcionālām mašīnām (tagad tikai 10%). Līdz ar to varētu palielināties koksnes izstrādes apjomi, pēc kuriem varētu būt pieprasījums, ja koncerns „Беллесбумпром” uzcels jaudīgu kokapstrādes uzņēmumu, kas nodrošinās tālākas koksnes pārstrādi valstī. Tādā veidā Baltkrievija vairāk eksportēs koksnes produktus ar augsti pievienoto vērtību, nevis apaļkoku – papīrmalku. Līdz ar kopējo platību palielināšanu pieaug pieaugošo un pāraugošo audžu platības. Piemēram, ja 1989.g. pieaugošas audzes bija 2.3%, tad šodien tas ir jau 10%. Jau tagad visi mežsaimnieki sāk apstrādāt meža sēklas un augsni. Savākti jau 85 t parastās priedes čiekuru, 177 t Eiropas egles un 30 t – ozola zīles. Pārsvarā sēklu vākšana notiek specializētās plantācijas un valstī tādas ir 1814.3 ha.

Meža ugunsgrēku sezonas sākās 2010.g. rudenī, uzreiz pēc iepriekšēja perioda kopsavilkuma. Mežsaimniecības veido ugunsdzēšanas stacijas ar atbilstošo aprīkojumu. Lai uzlabotu Valsts mežu drošību, iegādātas jaunas mašīnas, motocikli un divriteņi. Ugunsdzēsēji nodrošināti ar ugunsizturīgu apģērbu un citiem individuālas aizsardzības līdzekļiem. Nozīmīgākie darbi bija ceļu atjaunošana un remonts. Lielu efektivitāti tika iegūts no videonovērošanas ierīkošanas – uz doto brīdi ir 121 videokamera. Nodibināta sadarbība ar dažādiem avārijas dienestiem, privātiem uzņēmumiem „Беллесавиа”, kas apseko mežus no gaisa.Uz visiem ugunsgrēku sagatavošanas pasākumiem iztērēja vairāk kā 2 milj. dolāru, kas ir divreiz vairāk par 2010.g. Šie līdzekļi sevi attaisnoja – tika saglabāti tūkstoši meža hektāru.

 

Avots.www.lesomat.ru

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *