Diskusija par vilku populāciju un maksimālo pieļaujamo nomedīšanas apjomu

Kārtējo reizi izcēlusies diskusija par vilku populāciju un maksimālā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanu. Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš saka: „Pagaidām vēl medniekiem jātiek galā ar sākotnēji noteikto 150 vilku limitu, par tā palielināšanu varētu lemt tad, kad būs aptuveni zināms vēl pagaidām nenomedīto vilku dzimuma un vecuma sadalījums [līdz 27. decembrim nomedīti 112 vilki] . Kā vienmēr pateicamies visiem tiem medniekiem un taksidermistiem, kas izrādījuši atsaucību, nododot nomedīto vilku ķermeņus un galvaskausus izpētei Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā „Silava””.

Izpētot nomedīto vilku ķermeņus un galvaskausus, ir iespēja vērtēt procesus, kas notiek ar vilku populāciju. Pēdējos septiņus gadus vilku medības Latvijā tiek ierobežotas termiņā un apjomā. Laiks, kad daļa nomedīto vilku nonāk pētnieku rokās, ilgst jau 13 gadu un šie trīspadsmit gadi ietver laiku, kad nomedījamo vilku skaits netika limitēts un arī laiku, kad tas tiek limitēts. Pavisam precīzs vecums, dzimums un auglība noskaidrota jau vairāk kā 800 pelēčiem. Tas dod iespēju beidzot sākt saprast, kādi demogrāfiskie procesi valda Latvijas vilku populācijā.

Veiktā analīze rāda, ka vidēji 46% no nomedītajiem dzīvniekiem ir bijuši vilcēni, kas jaunāki par gadu. Viengadīgie vilki sastāda 10,5%, divgadīgie un trīsgadīgie ļoti līdzīgi – attiecīgi 10,1% un 10,0% no kopējā nomedīto dzīvnieku skaita. Pārējās vecuma grupās vilku īpatsvars pakāpeniski sarūk, bet tikai pus procents nodzīvo ilgāk par 8 gadiem. Pavisam reproduktīvā vecumā bijuši 43,6% no nomedītajiem vilkiem. Tēviņu un mātīšu attiecība visās vecuma grupās faktiski vienāda, bet kucēni dzimuši vai varētu dzimt 70% reproduktīvā vecuma mātītēm.

Medību daļas vadītājs vaicā: „Kas gan ar šiem plēsējiem notiek, ja tikai ļoti rets vilks ir vecāks par 8 gadiem, kamēr pārnadžu daudzums, izņemot visiem zināmu iemeslu dēļ stirnu skaitu, ir pieaudzis? Jā, kādu daļu jau savaino, kāds aizstaigā uz kaimiņzemēm, tiek sabraukts vai pat nelikumīgi nomedīts, bet ne jau tūkstoši. Taču fakts, ka vilku skaits intensīvi apmedītā populācijā viena gada laikā var svārstīties gandrīz 3 reizes, ja vien ir iespēja veidoties pieaugušu dzīvnieku pāriem, ir acīmredzams. Precīzi uzskaitīt tik nepastāvīga lieluma medību resursu ir nereāli. Vienīgi zināšanas par populācijas demogrāfiju ļauj Valsts meža dienestam, neatkarīgi no veiksmēm vai neveiksmēm medījamo dzīvnieku uzskaitē, izvērtēt populācijas stāvokli un noteikt tādu lielāko pieļaujamo nomedīšanas apjomu, kas populācijas atjaunošanās spēju nesamazina, vienlaikus nedodot iespēju tai arī nekontrolēti pieaugt.”

 

Avots: www.vmd.gov.lv

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *