Nākotnes akcenti: pārstrādes jaudas un elastīga izglītība

Atskatoties uz aizvadīto gadu, mēs varam droši apgalvot, ka Latvijas meža nozare ir ne vien atkopusies no 2008. gada krīzes, kāpinot nozares produkcijas eksportu, un nostiprinoties tradicionālajos eksporta tirgos, bet arī noturējusi augstu attīstības tempu. Par 2011. gada procesiem un nākotnes aktualitātēm stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Jau visu 2010. un 2011. gadu meža nozari dažādi eksperti un pētnieki minējuši kā Latvijas tautsaimniecības glābēju, kas uz saviem pleciem iznesis valsts ekonomiskās atkopšanās smagumu. Kas ļāva mežiniekiem tik veiksmīgi izpausties un ko no jūsu piemēra var mācīties citas nozares?

Meža nozarei jau vēsturiski ir izveidojusies nozīmīga loma valsts ekonomikas stiprināšanā, un apzinoties to, ka mežs vēl ilgi būs Latvijas galvenais resurss, var prognozēt, ka mūsu nozares loma vienmēr būs ļoti svarīga. Jāuzsver, ka meža nozares ietekmes pastiprināšanos noteikusi ne tikai dabiskā resursu pieejamība, bet gudra drosmīga un savlaicīga nozarē strādājošo speciālistu rīcība, kas mums ļāva ne tikai pārdzīvot 2008. gada krīzi, bet arī iziet no tās daudz spēcīgākiem gan ekonomiskā, gan psiholoģiskā nozīmē.

Pirms globālās ekonomikas krīzes lielākoties visu tautsaimniecības nozaru cenu un izmaksu pozīcijas bija uzblīdušas un uzņēmumos netika pievērsta pienācīga uzmanība produktivitātei. Saskaroties ar problēmām, mūsu nozarē strādājošie darbības efektivizācijai kopīgi īstenoja veselu pasākumu kopumu, kura pozitīvo ietekmi mēs jutīsim vēl ilgi. Protams, mēs nevaram tagad atslābināties un baudīt tikai saldos uzvaras augļus, jo ekonomiskā situācija pasaulē šobrīd (intervija notiek 2011. gada oktobra vidū) ir tālu no stabilas, taču, turpinot iesākto kursu un valsts līmenī nepieņemot nepārdomātus un muļķīgus lēmumus nodokļu politikas jomā vai likumdošanā, ļaunu satricinājumu gadījumā mēs būsim daudz mazāk ievainojami.

Globāli aplūkojot Latvijas meža nozares uzņēmumu pirms krīzes un tagad, mēs varam secināt, ka esam kļuvuši konkurētspējīgāki. Šajā sakarā svarīgi atzīmēt, ka Latvijas meža nozare, sakārtojot iekšējo struktūru, ir ielikusi arī labu pamatu turpmākai izaugsmei. Īpaši izceļama ir mežu sertifikācija, kas ļauj nodrošināt jebkuru standartu ievērošanu, eksportējot Latvijas koksni. Iepriekš Latvijā tika likts uzsvars uz mežu sertifikāciju atbilstīgi FSC noteiktajiem standartiem, taču 2011. gadā mēs esam ne tikai atjaunojuši FSC sertifikātu, bet veikuši milzīgu darbu, paralēli ieviešot Latvijā arī PEFC sertifikāciju. Lai arī abas mežu sertifikācijas sistēmas būtībā cīnās par vienu un to pašu – ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, koksnes pircējiem mēdz būt dažādas prasības, un spēja piegādāt pēc viņiem vēlamā standarta iegūtu kokmateriālu ievērojami atvieglo kokapstrādes uzņēmumu darbu.

Lai ari oficiālajos skaitļos un profesionāļu skaidrojumos meža nozare attīstās daudzsološi, sabiedrībā šiem procesiem nav viennozīmīga vērtējuma. Ka jūs vērtējat publisko diskusiju par meža jautājumiem?

Latvijā meži aizņem pusi no valsts teritorijas un ir ļoti apsveicami, ka mūsu valsts pilsoņiem rūp to liktenis. Neapšaubāmi, gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem ir jāatrod tas „zelta vidusceļš”, kad ieguvumi no meža ir abām ieinteresētajām pusēm. Latvijā šis regulējums starp sabiedrības un biznesa interesēm ir ļoti korekts un šobrīd nepastāv nekādas bažas, ka līdzsvars varētu tikt izjaukts.

Protams, katra indivīda pieredze ir citāda, un es apzinos, ka cilvēkiem, kuri gadu desmitiem ir dzīvojuši kāda meža malā, gājuši tur sēņot vai gluži vienkārši pastaigāties, ir ļoti emocionāli gluži pieņemt šī meža nociršanu. Tomēr meža, un arī cilvēku, dzīvē koku nociršana ir tikpat loģiska kā to iestādīšana. Mežu veido un bagātina ne tikai lielu vecumu sasnieguši koki, bet arī kultūras, kuras aug izcirtumos un kas turklāt ir svarīgi arī meža iemītniekiem, tāpēc es aicinātu cilvēkus palūkoties uz mežu mazliet plašāk, mēģinot izprast notiekošo un neieņemot principiāli noraidošu pozīciju pret jebko, kas tiek darīts mežā.

Latvijas dabas īpatnības nosaka, ka, nenotiekot kādai pēkšņai un iepriekš neprognozētai kataklizmai, mežus te nav nemaz iespējams iznīdēt. Turklāt, kā jau minēju iepriekš, Latvijas meži tiek aktīvi sertificēti atbilstīgi pasaulē atzītiem mežu apsaimniekošanas standartiem, un lai šos sertifikātus mūsu meža īpašnieki iegūtu, tiem jāievēro dažādi noteikumi, kuru nolūks ir mežsaimniecības ilgtspēja.

Labi, jums izdosies pārliecināt cilvēkus, ka saimnieciskā darbība mežā nav pretrunā ar meža ilgtspēju, taču tikpat sens kā Latvijas valsts ir arī pārmetums, ka Latvija eksportē minimāli pārstrādātu vai nepārstrādātu koksni, bez pienācīgas pievienotās vērtības.

Te man jāpiekrīt teiktajam, taču bieži vien šie pārmetumi ir radušies aiz nezināšanas. Piemēram, augstvērtīgs apaļkoks kopējā eksporta bilancē veido ne vairāk kā 3 līdz 4 %, taču arī tas, mūsuprāt, ir pārāk daudz. Pilnīgi noteikti viens no mūsu svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem ir koksnes dziļākas apstrādes nodrošināšana Latvijā, un ideālā situācijā no Latvijas nevajadzētu eksportēt ne papīrmalku, ne šķeldu, ne citas izejvielas, kuru pārstrādei mums šobrīd trūkst jaudu. Pati Latvijas sabiedrība nobalsoja pret celulozes rūpnīcas projektu, tāpēc nepārstrādāta papīrmalka lielos apjomos tiek eksportēta uz Skandināviju un šobrīd mēs šo procesu nevaram ietekmēt. Kaut gan es paredzu, ka nākamo 6 līdz 7 gadu laikā Latvijā tiks realizēti projekti, kas spēs maksimāli izmantot visu mūsu mežos iegūstamo koksni. Ik pa laikam mēs saskaramies ar viedokli, ka koksni, kuru šobrīd nespējam pārstrādāt, nemazi nevajag cirst, taču te ir jāpaskaidro, ka mazāk vērtīgā koksne rodas augstvērtīgā izejmateriāla ieguves laikā. Tas ir saistīts process.

Lai cilvēkiem izskaidrotu, kā mēs izmantojam koku, kas un kādā veidā no katra nocirstā koka nonāk atpakaļ sabiedrībā, 2011. gada rudenī Mežaparka Dziesmusvētku estrādē atklājām izstādi, kurā ir parādīts pilns koka apstrādes cikls. Izstādē redzams, kā no augoša koka pirmajiem nogriežņiem iegūst viskvalitatīvāko koksni, kuru tālāk izmanto logu, mēbeļu un būvkonstrukciju izveidē; ka no tālākajām šī koka daļām tiek gatavoti dēļi, durvis, līmētās koku detaļas, līdz pat papīram, taras dēļiem un granulām, kuras iegūst no zāģu skaidām.

Es aicinu sabiedriskās organizācijas, skolas un pašvaldības izmantot šo iespēju un apmeklēt mūsu izstādi, rīkot šajās telpās seminārus un sanāksmes, lai iegūta pilnvērtīgāku priekšstatu par Latvijas meža nozari un kokapstrādes iespējam. Izstāde būs atvērta līdz pat 2012. gada vēlam rudenim.

Jūs pieskārāties sabiedrībai izglītošanas tēmai. Kāda ir situācija ar profesionālu izglītošanu nozares vajadzībām? Jaunieši vēlas apgūt meža zinātnes?

– Meža nozare ir viena no retajām tautsaimniecības nozarēm, kura veiksmīgi iznesa finanšu krīzes smagumu un augošie eksporta rādītāji liecina, ka kokrūpniecībā un meža apsaimniekošanā nodarbinātajiem speciālistiem ilgtermiņā ir garantēta stabila darbavieta. Mums ir ļoti labas iestrādes visos līmeņos. Profesionālās organizācijas aktīvi sadarbojas ar Ogres Valsts tehnikumu, kurā 2011. gadā tika ieviesta forvarderu un harvesteru operatoru četrgadīgā mācību programma. Divgadīgā mācību programma tika uzsākta jau 2010. gadā. Šīs mācību programmas ieviešana ir izcils sadarbības piemērs, jo tās standarti ir sagatavoti, kopīgi strādājot nozares uzņēmumu, tehnikas pārdevēju, kā arī Zemkopības un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvjiem. Iepriekš forvardera un harvesteru operatoru profesiju iespējams apgūt tikai pie tehnikas dīleriem un īstermiņa kursos privātajos mācību centros.

LKF ir izveidojusies arī ļoti laba sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāti, ļaujot studentiem apgūt laikmetīgas tehnoloģijas, kuras efektīvi ir pielietojamas ari reālajā dzīvē. Ir patīkami, ka šīs iespējas novērtē jaunieši, jo katru gadu konkurss par iespējām mācīties Meža fakultātē pieaug un 2011. gadā pirmo reizi uz vienu meža inženiera studiju vietu bija 10 pretendentu. Domājams, ka lielā mērā pateicoties augstajam izglītības standartam, aptuveni 80% fakultātes absolventu, beidzot mācību iestādi, ir veiksmīgi uzsākuši darbu meža nozares uzņēmumos.

Līdzās vidējā un augstākā līmeņa studijām Latvijā veiksmīgi ieviesta arī meža nozarē strādājošo tālākizglītības programma, kuras ietvaros uzņēmumi var apgūt Eiropas Savienības finansējumu. Šis projekts paredzēts darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošanai un uzņēmumu līdzfinansējums svārstās no 28 līdz 48%. Patlaban ļoti populāra ir mežizstrādes tehnikas operatoru apmācība.

 

Avots: “Meža gadagrāmata 2011-2012”

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *