Guļbūves – augstas pievienotas vērtības produkts, kas orientēts vairāk uz eksporta tirgu

Uz interviju tika uzaicināts uzņēmuma „Latlaft” pārstāvis Juris Jukāms, lai dalītos ar pieredzi, darbojoties guļbaļķu

un koka māju segmentā. Juris uzņēmumā atbild par resursu sagādi un ieprikšanu ražošanas procesa vajadībām. Runājot par pašu uzņēmumu, der piezīmēt, ka tas darbojas guļbūvju un stabu ražošanas segmentā, kā arī ir viens no vadošajiem šī tirgus dalībniekiem Latvijā.

Kā koksnes resursu pieejamības jautājums ietekmē guļbaļķu māju ražošanu?

Šobrīd vieno no problēmām mazajiem uzņēmumiem ir agrūtinātā koksnes resursu iegāde no AS „Latvijas valsts meži” (LVM), tādēļ tiem nākas meklēt resursu sagādē citus sadarbības partnerus, piemēram, lielākās kokapstrādes kompānijas un privātie meža īpašnieki. Protams, ka gluži izslēgt LVM negribētu, jo daudzi no meža nozares uzņēmumiem, kas šobrīd strādā bez resursiem no LVM, labprāt uzsāktu sadarbību ar to. Šobrīd esošie nosacījumi LVM apaļkoksnes pārdošanas sistēmā nenodrošina un apgrūtina piekļuvi tieši mazā sektora uzņēmumiem. Gribu teikt, ka LVM uz apaļkoksnes pārdošanu rīkojas nevalstīši. Paskaidrošu, kāpēc tā domāju?

Mūsu uzņēmuma produkcijas ražošanā izmantot specifiskus nišas sortimentus. Es runāju par diviem sortimentiem, t.i. guļbūves un stabu koksne (elektrības stabi). Elektrības stabu ražošanā esam viens no diviem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar elektrības stabu ražošanu. Varu teikt, ka abi segmenti, t.i. gan guļbūves, gan elektrības stabi, ir specifisks tirgus, kas pieprasa to ražošanā izmantot specifiskus izjemateriālus jeb koksnes resursus, t.i. garāki baļķi (sākot no 5m, 6m un uz augšu) un ar lielu diametru. Abi šie sortimenti ir dārgāki par jebkuru ikdienas parasto sortimentu masu. Labi saimniekojot un saimnieciski domājot no jebkura meža, t.i. gan no privātā, gan no valsts meža būtu jācenšas tirgot pēc iespējas dārgāko sortimentu, ja tas tur iznāk. Privātie meža īpašnieki to dara, ar to mums nav problēmas. Varbūt problēma tajā, ka viņi nezin un/vai nemāk izstrādāt šo sortimentu, tad mēs pie viņiem aizbraucam, pamācam, parādam, pierunājam, iestāstam un viņi to dara. Rezultātā ir priecīgi, ka var nopelnīt vairāk nekā vienkārši pārdodot apaļkoksni. Savukārt LVM to nedara, jo nevar piedāvāt baļķi garāku par 6m, jo tādus vienkārši nezāģē.

Un tad man kā pilsonim rodas jautājums, uz kāda pamata LVM var atļauties izšķērdēt mūsu mantu, ja par šo sortimentu var nopelnīt vairāk, kāpēc viņi to nedara? Kāpēc viņi tirgo kā vieglāk un lētāk, bet nevis mazliet sarežģītāk un dārgāk? Rodas iespaids, ka LVM nav ieinteresēti pelnīt vairāk uz vienu kubikmetra koksnes. Piekrītu, ka mums arī nav tik liels patēriņš, lai ietekmētu LVM akceptētās stratēģijas resursu izstrādē. Tāpēc mēs esam atraduši sadarbības partnerus, kas var mums piedāvāt šo vajadzīgo, bet specifisko sortimentu, t.i. SIA „Latsin”, AS „Latvijas Finieris” un citi. Atzīstam, ka pagājušā ziemā mēs izmēģinājuma kārtā nopirkām noteiktu daudzumu 6m baļķu no LVM, bet produktu ražošanā mums vajag baļķus sākot no 5m līdz 9m garumam. Rezultātā secinājām, ka nevaram pirkt no LVM visus tikai 6m baļķus un pēc tām no citiem prasīt tikai tos garos sortimentus. Tehnoloģiski vajag, lai es piegādātajiem varētu iedotu iespēju gatavot visus garumus, jo, ja viņam būs tikai viens garums, ko taisīt, tad viņam paliks neinteresanti ar mums sadarboties. Šīs ir viens no iemesliem, kāpēc neiznāk sadarbība no LVM, bet ne vienīgais. Mums būtu vieglāk strādāt, ja mēs varētu nopirkt koksni tajās pašās cirsmu izsolēs, kuras LVM pārtrauca, bet mums tādas iespējas vairs nav. Protams, ka mums būtu vieglāk nopirkt visu pie viena piegādātāja.

Interesants ir vēl viens fakts, ka šobrīd stabu koksni ievedam no Lietuvas valsts mežiem, lai gan labrāt pirktu tos no LVM. Lietuvā, ja ne katru mēnesi, tad katru ceturksni notiek sarunu procedūras par stabu koksni, kas ļauj iegādāties stabu koksni uz plānotajiem pasūtījumiem un noslēgtiem līgumiem. Esoša stabu koksne pārdošanas sistēma Lietuvā gana vienkārša un elastīga salīdzinājumā ar mūsu valstī esošo sistēmu. Piemēram, iepriekšēja gadā mums bija ar LVM noslēgts līgums par stabu piegādi. Arī šā gada sākumā noslēgt līgumu ar LVM, jo uztaisīta viena sarunu procedūru par stabu koksni. Tajā brīdi mēs nevinnējām, lai gan dokumenti bija iesniegti, bet gada sākumā uzņēmumā nebija skaidrības par gada apjomiem un nezinājām, cik daudz stabu koksnes būs vajadzīgs. Mēs nevarējām pretendēt uz neapstiprinātu apjomu un neapstiprinātu cenu. Savukārt pēc tam visa gada garumā nav notikusi ne viena sarunu procedūra, lai mēs varētu startēt uz stabu koksnes iegādi. Varbūt tā ir mūsu vaina, mēs nepietiekoši ejam un neklauvējam, katrā ziņā ir divas puses un esam gatavi sadarboties ar visiem uz līdzvērtīgiem principiem, kā arī mums nav jālaužas pie aizslēgtām durvīm un jāmēģina kaut ko izsist, tad mēs labāk nopērkam Lietuvā. Lai gan vieglāk un labprātāk nopirktu Latvijā.

Kā raksturotu sadarbību ar privātajiem meža īpašniekiem?

Mēs cenšamies ar visiem privātajiem, ar ko vien bijušas saiknes, sadarboties, jo mums vajadzīgais sortiments nav pieejams katru mēnesi, pat ne katru gadu. Bet informējam viņus, līdz ko ir šīs sortiments un attiecīga cirsma, tad viņš uzmeklē mūs un no viņiem nopērkam to apjomu. Mums ir daži privātie, ar kuriem ir ilgstoša sadarbība, bet pēc apjoma viņi ir mazi, bet tie, kuri ir sākuši šo sortimentu ražošanu (gulbaļķi un stabi), novērtē to, ka var nopelnīt vairāk nekā ar parasto baļķi un papīrmalku. Vēl mums vajadzīgajam sortimentam ir tāda specifika, ka tas ir ļoti atkarīgs no cirsmu fonda un pieejamas cirsmas. Var būt ļoti labs sadarbības partneris, bet viņam izstrādātajā cirsmā turpmākos 2-3 gadus vienkārši var nebūt tāda izmēra priedes, ko varētu piegādāt mums. Tāpēc arī izdevās izveidot sadarbību ar lieliem uzņēmumiem, kas grib nopelnīt. Lieliem uzņēmumiem cirsmu fonds ir liels, tie cērt daudz un tik cik vajag mums, viņi spēj nodrošināt. Gandrīz varētu teikt, ka nav problēmas, piem., ja mums vajag tievus stabus, kas ir ar sīkbaļķu sortiments (14-18 cm) un 8.5m gari, mums uzreiz tiek piedāvāts.

Kas var ietekmēt koksnes sagādi guļbaļķu ražošanai?

Mūsu sektoru ietekmē papīrmalkas tirgus, jo daļai privāto meža īpašnieku nav patstāvīga mežizstrāde un viņi nestrādā nepārtraukti. Ir cirsma, ko viņš var cirst šodien un pēc mēneša, bet, ja nav papīrmalkas tirgus un papīrmalkai nav cenas, tad viņš to mežu vienkārši necērt, un gaida, kad varēs pārdot papīrmalku. Rezultātā pie koksnes netiek neviens, ne lielie, ne mazie koksnes pārstrādātaji. Tādā veidā papīrmalkas tirgus arī ietekmē visu pārējo tirgu, t.sk. arī mūs. Notikumi papīrmalkas tirgus neatsaucas uz lielajiem izstrādātājiem, kuriem tas ir pamatbizness un tie ir spiesti strādāt visu laiku. Tie, protams, iespēju robežās variē ar cirsmām, kurā brīdī ko cirst. Tad resursu sagāde atkarīga no piebraukšanas iespējam, no sala, gada perioda un citiem kritērijiem.

Kā koksnes resursu pieejamība ietekmē MVU darbību un augsti pievienotās vērtības produktu ražošanu?

Tieši dēļ šīs resursu pieejamības, lai ražotu nišas produktu no koka ir vajadzīgs specifisks izejmateriāls, t.i. vai attiecīgi no sugas un diametriem, sugas un garumiem, sugas un kvalitātes sastāva. Lai šo sortimentu dabūtu, to kaut kur jānopērk pietiekošā daudzumā, kā arī jānodrošina šo plūsmu nepārtraukti. To nekad nevarēs nodrošināt tikai privātie meži, jo tie nav prognozējams, kaut arī labs piegādātājs. Kā es jau teicu, papīrmalkas tirgus nosvārstīties, privātais savā meža vispār neies, līdz ar to man apsolītais nišas produkts, ko biju sarunājis par labāku cenu nopirkt no viņa, nebūs, jo viņš neies un nezāģēs un es nekā viņu nevarēšu iespaidot. Varētu to produktu dabūt no LVM, bet nevar dabūt, jo tas ir nestandarta izmēra. Tā nav, to negatavo, tādēļ daudzi mazie uzņēmumi spiesti ražot ko citu vai pātrauca savu darbību, ko daudzi norakstīja uz krīzi. Varbūt viena daļa krīzi būtu izdzīvojuši, ja LVM nebūtu pārtraukuši cirsmu izsoles un privātie nevar nodrošināt nepārtrauktu plūsmu. Apaļkoksnes tirdzniecība LVM ir ļoti neelastīga (lielie uzņēmumi ir sajūsmā par LVM). Mazo uzskats ir tāds, ka tas tika darīts, lai atsijāt liekos un lai lielie varētu bez bēdām darboties. Tad pretī retorisks jautājums, cik un kur lielie uzņēmumi nodrošina darba vietas un cik un kur mazie nodrošina darba vietas. To neviens nav pētījis!

Kā raksturotu guļbūves tirgus un tā attīstību?

Šis tirgus ir pilnīgi pārkārtots vispārējai būvniecībai. Kad bija būvniecības bums, tad visi cēla, cēla arī guļbūves vairāk. Pie mums var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt dzīvojamo un guļbūves māju ražotājus. Piemēram, mūsu eksportētās mājas Norvēģijā nav mājas, bet gan vasarnīcas. Ja nebūvē parastās mājas, tad nebūvē arī guļbūves – pirtis, un ja tūrismu plūsma nav, tad nevajag arī viesu mājas, ko pašreiz arī nebūvē. Latvijā ir gana daudz labu meistaru un ceru arī tādu, kas māk uzbūvēt koka mājas. Bet ļoti pietrūkst to, kas tās pārdod. Sezonas laikā mums ir ārpakalpojumi, t.i. citi taisa mājas mums, jo mēs mākam pārdot. Guļbūves ražotāji vairāk šo produktu eksportē, nevis pārdot vietējā tirgū. Vietējā tirgū strādā atsevišķi meistari, kuriem ir cits bizness un tas ir blakus nodarbošanās, hobijs, piepelnīšanās, kurš uzceļ 1 māju reizi trīs gados, bet tā ir amatniecība ne jau bizness. Lai tās būtu bizness tajā tirgū visu laiku jāstrādā.

Galvenais guļbūves tirgus ir Skandināvija, varbūt nedaudz uz tūrisma rēķina Krievija. Nedaudz guļbūves ir redzētas Francijā. Latvijā guļbūves nav izplatītas, jo mums nav tāds labklājības līmenis. Mums nav tik daudz pārtikušu cilvēku, kas varētu atļauties īstas dzīvojamās guļbūves un tas nav lēti.

Jāatceras, ka šis bizness ir orientēts uz individuālo klientu, jo lielākā daļa sev uzceļ vienu guļbūvi un vairāk savā mūžā necels. Tādēļ aktīvi jāapmeklē izstādēs, galvenokārt, ārvalstu izstādes, kuru laikā jāveido kontakti ar potenciālajiem klientiem.

Kā raksturotu Jūsu uzņēmuma noieta tirgu?

Galvenais noieta tirgus ir Norvēģija. Valsts ir liela un mēs esam mazi, to ko mēs ražojam ir piliens jūrā uz kopējo Norvēģijas koka māju patēriņa fona. Norvēģijā ir dažas spēcīgas kompānijas no Krievijas, Igaunijas un Lietuvas. Norvēģi arī paši būvē, viņu būvniecība ir ļoti specifiska un nevienā citā tirgū tāda veida guļbūves nebūvē. Līdz ar to citi guļbūvnieki nevar ieiet Norvēģijā un, savukārt tie, kas specializējās Norvēģijas guļbūvēs nevar ieiet citos tirgos, nemainot būvēšanas stilu. Raustīties pa dažādiem būvēšanas stiliem nav prāta darbs. Norvēģijā būve ļoti masīvas ēkas un no ļoti masīva koka. Līdz ar to tas ir dārgākas, jo tajās tiek patērēts lielāks koksnes daudzums. Norvēģija ir specifisks tirgus, kurā kurš katrs nevar ieiet. Mūsu uzņēmums ar pirmām guļbūvēm Norvēģijas tirgū sākās lauzties jau 2001.gadā. Pašlaik vidēji 15 mājas gadā. Ir arī mājas, ko paši nebūvējam, bet uztaisām tikai karkasu Latvijā un pēc tam transportējam uz Norvēģiju, kur tās tiek tālāk būvētas, bet tās ir tikai dažas. Norvēģu mājās neliekam elektrību un kanalizāciju, nemūrējam kamīnu, jo mēs to nedrīkstam darīt (tur ir stingri noteikumi un jābūt dažādiem sertifikātiem utt.), bet tā „principā” mājas taisām „līdz atslēgai”. Uzņēmums seko līdzi vispārējai būvniecības attīstībai, lai pieaugoša pieprasījuma spētu apmierināt, pieņemot jaunus darbiniekus jeb ieviešot jaunas tehnoloģijas kapacitātes nodrošināšanai. Bet tajos, gadījumos, kad nespējam saražot, mēs izmantojama ārpakalpojumus, kas mūsdienās ir normāla biznesa darbība.

Kāda ir sadarbība ar citu izejmateriālu piegādātājiem?

Tā kā atbildu par visu izejmateriālu sagādi, ne tikai par apaļkoku, bet arī par pārējo. Problemātiskais jautājums ir saistīts izejmateriālu kā apdares (grīdas) dēlis. Gada laikā neesmu atradis tādu sadarbības partneri, ar kuru varētu 100% sadarboties. Galvenā problēma ir izejmateriāla kvalitāte. Mēs (Latvijas ražotāji) nemākam saražot garantēti kvalitatīvu produktu. Pašlaik logus ražo Igaunijas uzņēmums un divi uzņēmumi Latvijā, apdares materiālus, durvis un kāpnes iepērkam no Latvijas galdniecībam un ražotājiem. Pašlaik šo materiālu kvalitāte apmierina. Piemēram, par logiem atkal sava specifika, jo ne katrs var ražot Norvēģijas tirgum, jo tur atšķiras vērtnes logiem, līdz ar to tikai retajam ir tādas iekārtas, lai varētu ražot vajadzīgos logus. Mēs esam ierobežoti partneru izvēlē, jo tāda tipa logus šeit neviens nepērk.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *