LKF: koksnes deficīts Latvijā nākamgad varētu sasniegt 20‒30%

Nākamgad pieejamās koksnes apmērs būs mazāks, nekā uzņēmumi var pārstrādāt, atzīst Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss. “Ja runājam par tehnoloģiskajām jaudām, tad faktiski tās pārsniedz par 30‒40% to apmēru, ko Latvijas meži var dot. Ja runājam nosacīti par tā saucamajām saprātīgajām jaudām, jo laikam gan strādāt septiņas dienas nedēļā 24 stundas diennaktī nav saprātīgākais darba režīms, tad pārsniegums ir par 20‒30%,” sacīja Klauss.

Pēc Klausa teiktā, ir divi varianti, kā koksnes deficīts var ietekmēt sektora tālāko attīstību. “Pirmais – visi tomēr koleģiāli un saprātīgi samazina ciršanas apmērus. Šādu lēmumu varētu palīdzēt pieņemt arī tas, ka tuvākajā laikā tomēr Eiropas un pasaules tirgi nav nemaz tik labā stāvoklī un, iespējams, pieprasījums tomēr kritīsies. Piemēram, pašlaik Zviedrijā jau notiek milzīgas pārmaiņas – atsevišķu zāģētavu darbība tiek apturēta vispār, kā arī daudzi koriģē savus sākotnējos izaugsmes plānus. Otrs variants – iestājas situācija, ka katrs tirgus dalībnieks uzskata, ka viņam pienākas viss, un tad sākas cenu kari,” pastāstīja Klauss un piebilda, ka saprātīgāk būtu samazināt ciršanas apmērus, taču, vai tas notiks realitātē, ir grūti prognozēt.

“Kas notiks realitātē, ir grūti prognozēt, jo uzņēmēji šādas sarunas savā starpā neveic vairāku iemeslu dēļ. Sākot kaut vai ar to, ka likums to aizliedz darīt, un beidzot ar to, ka katram uzņēmumam ir savas individuālās biznesa intereses. Jau 2008.gadā varējām redzēt, ka uzņēmumi uzvedās ļoti dažādi,” norādīja Klauss. Viņš arī pieļāva iespēju, ka Latvijā varētu sākties koksnes cenu kari. Vienlaikus Klauss minēja, ka sektora uzņēmumiem pirms investīciju veikšanas ir jāizvērtē, vai tās patiešām ir nepieciešanas. “Protams, uzņēmējiem ir jāatjauno savas tehnoloģiskās iekārtas, ja tas ir nepieciešams. Taču es lūgtu uzņēmējus ļoti rūpīgi apdomāt jebkuras citas jaunas investīcijas zāģēšanas sektorā – vai patiesi tās ir nepieciešamas? Tās patlaban nav pamatotas ar resursu pieejamību,” viņš informēja.

Alternatīva koksnes deficīta risinājumam varētu būt Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, tomēr šādā gadījumā uzņēmumiem būtu jādomā par to, kā atgādāt koksni uz Latviju. “Lai tomēr būtu iespējams Krievijas baļķus nopirkt un atvest uz Latviju pa saprātīgu cenu, uzņēmējiem ir jāiesaistās kādā loģistikas ķēdē, kurā ir vismaz kaut kāda minimāla teikšana. Visticamāk, lielie uzņēmēji veidos savas loģistikas ķēdes, mazajiem būs jāmēģina kooperēties vai arī atrast kādu starpnieku tirgotāju, kas viņus varētu apgādāt ar koksni,” pavēstīja Klauss.

 

Avots:www.bizness.delfi.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *