Latvijas un Baltkrievijas parastā ozola populāciju izcelsmes pētījumi

Latvijas-Baltkrievijas sadarbības projektu “Latvijas un Baltkrievijas parastā ozola (Quercus robur L.) populāciju ģenētiskās struktūras un izcelsmes analīze” 2011.gadā īstenoja LVMI Silava Ģenētisko resursu centra speciālisti. Projekta mērķis bija izpētīt un salīdzināt Latvijas un Baltkrievijas ozola izcelsmi un ģenētisko struktūru, noteikt kopējos haplotipus un to izplatību.

Ozols ir sena kokaugu suga, kas agrāk plaši augusi Latvijas teritorijā, aizņemot apmēram 10% no kopējās mežu platības. Patlaban mūsu valstī ozolu mežaudzes veido nedaudz vairāk par 0,1% no kopējās meža platības. Ozolu audzes tika izcirstas 18. – 19.gs, galvenokārt Pētera I laikā kuģu būves vajadzībām. Rezultātā, izcērtot taisnākos un bezzarainākos ozolus, ir notikusi negatīvā selekcija. Lai atjaunotajās Latvijas ozolu audzēs saglabātu bioloģisko un ģenētisko daudzveidību, kas nodrošinātu to ilglaicīgu attīstību, it sevišķi mainīgajos klimatiskos apstākļos, nepieciešams apzināt labākās saglabājušās ozolu audzes, noteikt to ģenētisko daudzveidību un izcelsmi. Ir svarīgi novērtēt arī agrāk introducēto ozolu adaptāciju Latvijas klimatiskiem apstākļiem un noteikt to ģenētisko izcelsmi.

Turpretī Baltkrievijā ir saglabājušās samērā lielas ozolu audžu platības. Abu valstu kopējā robeža un kopējās upju sistēmas varētu būt par iemeslu ģenētiski radniecīgu ozolu populāciju izplatībai abās valstīs, no kurām varētu identificēt vispiemērotākās Latvijas ozolu atjaunošanai. Ozolu populāciju ģenētiskā analīze tika veikta pēc kopīgas metodikas, lai varētu iegūt salīdzināmus datus.

Ģenētisko pētījumu veikšanai tika izmantoti hloroplasta DNS molekulārie marķieri. Tā kā hloroplasta genoms tiek pārmantots lapu kokos pa mātes līniju, tad ar tiem iespējams ar lielāku izšķirtspēju noteikt audžu vai populāciju izcelsmi. Tika izmantoti divu tipu hloroplastu molekulārie marķieri – PCR-RFLP un SSR. No 436 analizētiem Latvijas ozola indivīdiem ar SSR marķieriem tika identificēti 30 atšķirīgi haplotipi. Lai būtu iespējams salīdzināt iegūtos datus ar pētījumu par ozola haplotipiem visā Eiropas mērogā, no katras haplotipa grupas tika atlasīti 5 indivīdi un analizēti ar papildus PCR-RFLP hloroplasta marķiera metodi. Salīdzinot abu marķieru analīzes rezultātus, Latvijas ozolu haplotipi sadalījās divās izcelsmes grupās, kuras ir saistītas ar pēcledus laikmeta ozola kolonizācijas takām. Lielākā Latvijas haplotipu grupa pieder A izcelsmes grupai, kura vairāk atrasta Eiropas austrumos, un mazākā C izcelsmes grupai, kura atbilst Eiropas centrālai daļai un Skandināvijai. A izcelsmes grupas haplotipi dominēja Latvijas austrumu daļā, savukārt C izcelsmes haplotipi – Latvijas rietumos.

Pētījuma rezultātā secināts, ka visdaudzsološākais materiāls, ko varētu izmantot Latvijā, ir no Baltkrievijas rietumu un ziemeļu reģioniem. Šajos reģionos jau ir ievākts sēklas materiāls, lai iekārtotu izmēģinājuma stādījumus Latvijā.

 

Lasīt vairāk:www.silava.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *