Vai meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības iekļaus likumā?

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Grozījumu pamatā ir meža īpašnieku vēlme apvienoties kooperatīvajās sabiedrībās un šo statusu nostiprināt arī Kooperatīvo sabiedrību likumā. “Pēc meža īpašnieku biedrības lūguma vēlamies papildināt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību definīciju, tajā iekļaujot arī meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības,” stāsta Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākā referente Gita Jansone. “Tā kā Līgumā par Eiropas Savienības darbību (2010/C83/01) par lauksaimniecības produktu tiek uzskatīti arī veģetējoši koki, tātad īpašnieki, kas audzē mežu un iegūst koksnes produkciju, ir pielīdzināmi pārējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Meža īpašnieki uzskata, ka apvienošanās ļautu mežu apsaimniekot efektīvāk un iegūt kvalitatīvāku koksni.”

ZM speciālisti vērtē, ka meža īpašnieku vēlme – atbilstoši lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību kritērijiem – pašiem savu produkciju virzīt tirgū, veidojot pakalpojumu klāstu, ir atbalstāma.

Atzīta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība meža īpašniekiem nodrošinās šādus mežsaimniecības pakalpojumus: mežsaimniecības inventarizāciju, konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu par meža apsaimniekošanu, meža apsaimniekošanas plānu izstrādi, koksnes novērtēšanu, meža kaitēkļu apkarošanu, augošu koku gāšanu, apaļkoku pārvadāšanu mežā, meža produkcijas vākšanu. Turklāt meža īpašnieku apvienošanās arī kādu citu īpašnieku, iespējams, atturēs no vēlmes grūtā brīdī pārdot sev piederošo īpašumu ārvalstniekiem. Taču likumprojekts vēl tikai sāk starpministriju saskaņošanas procesu, un, iespējams, citu ministriju speciālistiem būs atšķirīgs skatījums uz ZM atbalstīto meža īpašnieku izteikto ierosinājumu. Atzītie kooperatīvi kā īpaša statusa sabiedrība bauda vairākas privilēģijas, tostarp nodokļu atlaides, tādēļ likumprojektam gaidāma īpaša vētīšana arī no valsts budžeta viedokļa.

Viens no ierosinājumiem likuma grozījumos ir kooperatīvo sabiedrību padomēm piešķirt lielākas pilnvaras. Kooperatīvo sabiedrību padomes, kas nav algotas, kā padomdevējas darbojas kopsapulču starplaikā. Būtu vērtīgi padomēm noteikt ne vien konsultatīvas funkcijas, bet arī tiesības pieņem lēmumus, piemēram, par algām, tiesības noteikt uzdevumus revīzijas komisijai, lemt par to locekļu ievēlēšanu vai atsaukšanu u.tml. Šis grozījums galvenokārt skartu tikai lielās kooperatīvās sabiedrības, kuru biedru kopskaits ir virs 100 dalībniekiem.

Vēl ar grozījumiem tiks precizēts, ka biedra iestāšanās maksu drīkst izmantot tikai ar biedru uzņemšanu saistītajiem tēriņiem. To nedrīkstēs ieskaitīt sabiedrības rezerves kapitālā zaudējumu segšanai, ko pieļauj likuma pašreizējā redakcija.

 

Avots: www.lvportals.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *