Meža resursu izmantošanas un koksnes pārstrādes ilgtspējības monitoringa rezultāti

Valsts pētījumu programmas projekta „Jauni produkti un inovatīvas meža apsaimniekošanas, meža koksnes un nekoksnes produktu ražošanas tehnoloģijas, racionāli izmantojot meža resursus un būtiski palielinot produkcijas pievienoto vērtību” 2.2. apakšprojekta „Vietējo koksnes resursu mobilizācijas iespējas jaunu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas pieprasījuma nodrošināšanai un bioenerģijas ražošanai”  ietvaros 2011. gadā tika veikts pētījums, kurā tika izvirzīti uzdevumi noskaidrot Latvijas kokmateriālu pirmapstrādes uzņēmumu ražošanas apjomu un jaudu, pieprasījumu pēc apaļo kokmateriālu sortimentiem. Noskaidrot pārkrauto apaļo kokmateriālu apjomu ostās, novērtēt pieejamo koksnes resursu patēriņu un ģeogrāfisko izvietojumu. Novērtēt, kāda ir resursu izmantošanas bilance un nākotnes perspektīvas.

Lai izpildītu izvirzītos uzdevumus, tika veikta pirmapstrādes uzņēmumu aptauja, veikti ilgtspējīgas koksnes resursu izmantošanas apjomu aprēķini, par pamatu izmantojot Meža valsts reģistra datu bāzi.

Rezultāti liecina par ievērojamu mīksto lapu koku, galvenokārt apses un baltalkšņa pieaugušo un pāraugušo audžu uzkrājumu (40 – 60 mlj. m3). Tas ir priekšnosacījums iespējai palielināt ciršanas apjomu līdz 15,7 mlj. m3 (likvīdā krāja) gadā, attiecīgi 7,1 mlj. m3 skuju kokiem un 8,6 mlj. m3 lapu kokiem.

No 2011. gadā aptaujātajiem  453 uzņēmumiem 357 pozicionē sevi tirgū kā koksnes pirmapstrādes uzņēmumi. Tika konstatēts, ka pēdējos gados pieaudzis Latvijā pārstrādāto kokmateriālu apjoms, tas atgriezies pirmskrīzes līmenī. Jāatgādina, ka 2006. gadā tas bija 6,8 mlj. m3, bet 2008. gadā piedzīvoja 20% kritumu. Nozares eksperti paredz, ka 2011. gadā pārstrādes apjoms nedaudz kritīsies un būs aptuveni 6,5 mlj. m3. Latvijas pirmapstrādes uzņēmumu jaudas galvenokārt koncentrētas uz skuju kokiem – to koksne no kopējā pārstrādes apjoma veido 75%. Šāda proporcija pēdējos piecus gadus gandrīz nav mainījusies.

Apaļo kokmateriālu eksporta saldo veido 3,7 mlj. m3, šis eksporta apjoms galvenokārt sastāv no tievo dimensiju un zemas kvalitātes koksnes, kas tiek izmantota celulozes rūpniecībā un enerģētikā.

Statistikas analīze liecina, ka 2010. gadā tika iegūti 7,1 mlj. m3 skuju koku koksnes, kas atbilst maksimāli iespējamam ikgadējam ciršanas apjomam. Skuju koku ciršanas apjomu palielināšana nākotnē nebūtu vēlama, jo Valsts meža dienesta dati liecina par negatīvām tendencēm izcirtumu apmežošanā ar skuju kokiem. Pretēji rezultāti tika iegūti par lapu koku resursu izmantošanas apjomu un iespējām. Lai gan uzkrājušās ievērojamas mīksto lapu koku rezerves, resursi netiek pietiekami izmantoti, tie turpina uzkrāties. Pirmapstrādes uzņēmumos tiek izmantoti vien 1,7 mlj. m3 no aprēķinātajiem ikgadējiem izmantošanai pieejamiem 8,6 mlj. m3 koksnes.

Aptauju rezultāti liecina, ka kokrūpniecībā vairāk pieprasīti ir vidējo un resno dimensiju apaļkoki. Tievās dimensijas apaļie kokmateriāli pieprasīti trešajā daļā no kokapstrādes uzņēmumiem, kas pozicionējušies skuju koku resursu izmantošanā, un desmitajā daļā uzņēmumu, kas pozicionējušies lapu koku resursu izmantošanā.

Analizējot aptaujāto uzņēmumu ražotās produkcijas sortimentu, jāsecina, ka visvairāk kokmateriāli ražoti konstrukciju celtniecībai un būvdetaļām (50%) un tarai (47%), bet mēbeļu rūpniecībai kokmateriālus ražo tikai 23% aptaujāto uzņēmumu.

 

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks” (Decembris 2011)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *