Atjaunojamo energoresursu koģenerācija pamazām iekaro popularitāti

“Primāra šādu staciju būvniecībā ir uzņēmumu vēlme sadalīt savus riskus un atrast savu nišu arī saražotajam siltumam. Šis ir nozīmīgs pavērsiens atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju būvniecībā. Agrāk prevalēja vēlme saražot tikai elektroenerģiju un to par maksimāli lielu tarifu pārdot tīklā, bet tagad arī pie mums līdzīgi kā Rietumeiropā veidojas kliedētā siltuma un elektrības ražošana, kas ir būtiska arī no enerģētiskās drošības un neatkarības viedokļa,” jauno tendenci novērtē BaltenEko valdes loceklis Edgars Vīgants. Viņam piekrīt Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs: „Ja vien uzņēmumam ir nauda investīcijām šajā jomā un pieejamas izejvielas, tad nemaz nevar būt jautājumu par to, vai atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju celt vai necelt. Tā ir gan papildus pievienotā vērtība jau esošajai ražošanai, gan arī ienākumu iespējas.” Abi noliedz mītu, ka savā stacijā elektroenerģiju saražot būtu dārgāk, nekā to nopirkt no publiskajiem tirgotājiem. „Pat ja elektrības cena biržā pašlaik ir diezgan zema, nākotnē tā noteikti augs, kamēr vien savā stacijā šī cena tik strauji necelsies,” vērtē E. Vīgants.

Jāpiebilst, ka spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredz elektroenerģijas iepirkumu no atjaunojamo energoresursu stacijām par paaugstinātu tarifu, kas bija viens no galvenajiem intereses radītājiem par šo biznesa jomu. Savukārt citi ražotāji pret zaļās enerģijas dāsnajiem tarifiem iebilst, jo tie kā obligātā iepirkuma komponente tiek iekļauti visu elektrības patērētāju ikmēneša tēriņos. Sabalansētas politikas veidošana šajā jomā pagaidām nav devusi vēlamos rezultātus.

Laikraksts „Dienas Bizness” jau vēstīja, ka biomasas izmantošanā koģenerācijā vieni no celmlaužiem Latvijā ir kūdras granulu ražošanas uzņēmums „Kņavas granulas”, kam Viļānos ir biomasas gazifikācijas koģenerācijas stacija. Pērn rudenī jaunu 6,7 MW biomasas koģenerācijas staciju Jēkabpilī atklāja SIA Ošukalns”. Šā gada martā darbu jāsāk SIA „Graanul Invest” koģenerācijas stacijai, kas, patērējot koksnes atlikumus, ražos 15 MW siltumu un 6,5 MW elektrības. Līdzīga tipa koģenerācijas stacijas projekts, tikai izmantojot citas tehnoloģijas, top arī SIA „Vudlande”. Savu biomasas koģenerācijas staciju Madonas apkārtnē iecerējis koka paliktņu ražotājs SIA „RDN”, tāpat arī kokskaidu plātņu ražotājs „Bolderāja limited” apsvēra pāreju no dabasgāzes uz atjaunojamiem energoresursiem. Šai gadījumā bija runa par vērienīgu – ap 100 MW biomasas koģenerācijas staciju, ko darbinātu ar koksnes atliekām, taču diemzēļ šāda apmēra projekts bez valsts atbalsta nav realizējams.

 

Avots: “Dienas Bizness” (24.01.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *