Izteikti priekšlikumi jaunizstrādātajai “Latvijas enerģētikas stratēģijai 2030”

Vairāk nekā 200 enerģētikas nozares eksperti vakar, 25.janvārī, Rīgā diskutēja par Latvijas enerģētikas nozares nākotni. Ekonomikas ministrija (EM) visiem diskusijas dalībniekiem un arī Latvijas cilvēkiem (projektu var vērtēt ministrijas mājas vietnē) ir sagatavojusi trīs iespējamos enerģētikas nozares izaugsmes modeļus, kas balstīti uz drošības, ilgtspējas un konkurētspējas nosacījumiem. Proti, konservatīvo, sabalansēto un ambiciozo scenāriju. Kā norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, jauna stratēģija nozarei ir vajadzīga gan tāpēc, ka patlaban spēkā esošie Latvijas plānošanas dokumenti ir paredzēti līdz 2016. gadam, tajos iekļautā informācija un mērķi jau patlaban ir novecojuši, gan arī tāpēc, ka ES procesus enerģētikas nozarē plāno līdz 2050. gadam. Viņš gan atzina – var plānot nekļūdīgi nacionālo politiku, tomēr nevar nekļūdīgi paredzēt tehnoloģiju attīstību un citus procesus pasaulē.

Vienlaikus ar jaunās stratēģijas vērtēšanu sabiedrībā beidzot sākta diskusija, cik esam gatavi maksāt par enerģijas drošumu, neatkarību un “zaļumu”? “Būs jāizvēlas viens vissvarīgākais izaugsmes virziens, par visiem maksāt nespēsim,” teic ekonomikas ministrs. Viņš arī norādīja uz lielajiem riskiem saistībā ar neskaidrajiem procesiem pasaules tautsaimniecībā, kas uzliek lielu atbildību par šo ilgam termiņam paredzēto lēmumu apstiprināšanu.

Savukārt enerģētikas eksperti norādīja uz projekta trūkumiem, kas saistīti ar stratēģijas realizācijas plāna trūkumu, analīzi par investīcijām un atjaunojamo energoresursu pieejamību. Piemēram, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis uzsvēra, ka stratēģijā netiek runāts par atjaunojamo energoresursu pieejamību, kas Latvijā nav bezgalīga. „Patlaban zaļā enerģija – šķelda – tiek patērēta aptuveni viena miljona kubikmetru apmērā gadā, pēc diviem gadiem šķeldas patēriņš Latvijā trīskāršosies. Lai zaļā enerģija būtu pieejama ilgtermiņā, nepieciešams apturēt eksportu, ko var paveikt, paaugstinot eksporta cenas,” ieteica Akermanis.

 

Lasīt vairāk: “Latvijas Avīze” (26.01.2012)

www.financenet.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *