Kokmateriālu ražotājs “Biko-Lat” kāpina apgrozījumu pateicoties eksportam

Pateicoties eksportam, SIA “Biko-Lat” izdevās ne tikai pārvarēt kritumu krīzes laikā, bet arī pārsniegt pirmskrīzes rādītājus. Taču jau šobrīd redzamas problēmas ar kurām uzņēmumam, iespējams, jau tuvākajā laikā nāksies atkal saskarties. Par to sīkāk stāsta “Biko-Lat” biznesa attīstības direktors Andris Ziemelis un Cēsu ražotnes vadītājs Jānis Baranovskis.

Uzņēmuma vēsture, kura darbība vērsta gandrīz vienīgi uz eksportu, aizsākās 1993.gadā Valmierā. Koka karkasa māju, logu, durvju un impregnētu konstrukciju materiālu ražotnes izveidē tika ieguldīts Islandes kapitāls. 2003.gadā firma nopirka dārza mēbeļu un koksnes granulu ražotni Cēsīs. Ārvalstu patērētājiem “Biko-Lat” ražotā produkcija patikusi, tāpēc bizness turpināja veiksmīgi attīstīties, stāsta uzņēmuma pārstāvji. Pirms Eiropu skāra krīze – 2007.gadā, darba vietas tika nodrošinātas 400 cilvēkiem un uzņēmuma apgrozījums bija 25 miljoni latu. 2008.gadā “Biko-Lat” apgrozījums samazinājās līdz 15 miljoniem latu, kāds tas saglabājās arī 2009.gadā. Taču jau 2010.gadā apgrozījumu izdevās kāpināt līdz 26 miljoniem latu, kas ir augstākais rādītājs visas “Biko-Lat” pastāvēšanas laikā. To, ka uzņēmums krīzi veiksmīgi pārvarējis apliecina arī nodarbināto skaits. Krīzes tuvošanos uzņēmums sajuta jau 2007.gada beigās, kad Latvijā par to vēl nopietni netika runāts, un laika posmā no 2008.gada janvāra līdz jūlijam uzņēmums bija spiests samazināt darbinieku skaitu no 200 līdz 50 Cēsīs un no 200 līdz 120 – Valmierā. Par 30% tika samazinātas algas. Tikai 2009.gada rudenī uzņēmums sāka palielināt darbinieku skaitu. Kopumā uzņēmumā atgriezās tikai ap 30% no agrāk atlaistajiem darbiniekiem, jo daudzi augsti kvalificēti speciālisti darba meklējumos devās ārpus Latvijas.

Uzņēmuma apgrozījumu šobrīd pamatā veido koka būvmateriāli – aptuveni 60%. Dārza mēbeles veido 18%, logi un durvis – 14%, karkasa mājas – 6% un koksnes granulas – 2%. Gandrīz viss no saražotā apjoma – 95% – tiek eksportēts. Klienti no Anglijas, piemēram, galvenokārt pērk koka žogus, logus un durvis, klienti no Francijas – dārza mēbeles un mājas, bet holandieši – būvmateriālus. Tāpat uzņēmums saražoto produkciju eksportē uz Dāniju, Zviedriju un Islandi. Neliela daļa saražotās produkcijas tiek realizēta arī Latvijā. Pirmkārt jau granulas, pēc kurām pieprasījums ir arī ārvalstīs, taču vietējie patērētāji atrodas tuvāk un nodrošina salīdzinoši stabilāku pieprasījumu.

Runājot par konkurenci, „Eiropas tirgū vietas pietiek visiem,” stāsta “Biko-Lat” pārstāvji. Tomēr tā ir jūtama, jo īpaši no Polijas ražotāju puses, kas Eiropas tirgu apguva ātrāk. Turklāt Polijas ražotāji atrodas ģeogrāfiski izdevīgākā pozīcijā, kādēļ veidojas zemākas piegādes izmaksas, ir krietni lielāks atbalsts no valsts puses un lētāka koksne  – tās ne tika augstās kvalitātes dēļ būvmateriālu ražošanai. Šī iemesla dēļ Latvijas uzņēmumam ir labāki panākumi Skandināvijā, kur patērētājs vispirms novērtē produkta kvalitāti un tikai pēc tam cenu. Turpretī Polijas ražotājiem veiksmīgāk sokas Eiropas dienvidos – Vācijā, Itālijā, Francijā un Spānijā.

Kokapstrādes uzņēmumu, kas strādā ar vietējo koksni, ražotspēja vistiešākajā veidā atkarīga no situācijas Latvijas koksnes tirgū. Nevar noliegt, ka valsts savā ziņā vietējiem ražotājiem tomēr palīdz, kas izpaužas  valsts uzņēmuma „Latvijas valsts meži” darbībā, nodrošinot vismaz pusi no nepieciešamā koksnes apjoma tirgū, un nepieciešamības gadījumā (samazinoties koksnes piedāvājumam no privātā sektora) palielinot savu resursu piegādes apjomus. Kopumā Latvijas koksnes pārstrādātājiem nepieciešami ap 10 miljoni kubikmetru koksnes gadā. Tā kā Latvijas mežu kopējais tekošais krājas pieaugums gadā ir 14 – 16 miljoni kubikmetru, skaidrs, ka nozare neizmanto visu pieejamo rezerves apjomu. No kā izriet, ka nākotnē kokapstrādes uzņēmumi var raudzīties ar optimismu.

Kā galvenie uzņēmuma attīstību „bremzējošie” faktori minēta nepārtraukti mainīgā nodokļu politika un normatīvie akti. Uzņēmums godprātīgi pildot nodokļu saistības atrodas neizdevīgā pozīcijā kaut vai tā iemesla dēļ, ka ir grūtības atrast piemērotus darbiniekus, kas dod priekšroku vairāk maksāt spējīgām firmām, lai arī tā saucamajās aploksnēs. Tāpēc kadru jautājums jau tuvākajā nākotnē kļūs par vienu no aktuālākajiem. Agri vai vēlu Eiropā krīze beigsies, kam sekos nopietnas nodarbinātības problēmas Latvijā. Ja aizbraukušie iedzīvotāji neatgriezīsies, varas pārstāvji būs spiesti domāt par imigrācijas politiku, pārliecināti “Biko-Lat” pārstāvji.

 

Avots:www.chas-daily.com

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *