Tālāku eksporta pieaugumu no 2011.gada rekordaugstā līmeņa panākt būs grūti

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība 2011.gadā sasniedza 13,599 miljardus latu, kas ir par 28,2% jeb 2,992 miljardiem latu vairāk nekā 2010.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tai skaitā eksporta un importa apjomi auguši gandrīz vienādi: eksports kāpis par 28,1% līdz 6,012 miljardiem latu, bet imports – par 28,3% līdz 7,587 miljardiem latu.

Tāpat kā iepriekšējos gados, viena no lielākajām eksporta preču grupām bija koks un koka izstrādājumi, kas 2011.gadā no Latvijas eksportēti 1,022 miljardu latu vērtībā (par 15% vairāk nekā 2010.gadā). Šīs grupas īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā aizvadītajā gadā veidojot teju 17%.

Ja visa 2011.gada kopējie ārējās tirdzniecības dati ir visnotaļ pozitīvi, pēdējā mēneša datos jau bija vērojama situācijas pasliktināšanās ārējos tirgos. Decembrī kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi faktiskajās cenās samazinājās par 56,1 miljoniem latu jeb 4,7% līdz 1,145 miljardiem latu. Tostarp eksporta vērtība samazinājās par 8,2%, bet importa – par 1,8%. Eksports īpaši samazinājās parastajiem metāliem un to izstrādājumiem – par 15,2% un kokam un koka izstrādājumiem – par 10,1 miljonu latu jeb par 11,5%.

Tuvākajos mēnešos mēreni negatīvas tendences eksporta pieprasījumā, visticamāk, turpināsies un, pat ja eiro zonā šogad kopumā būs vērojama stagnācija, nevis ekonomikas kritums, tālāku eksporta pieaugumu no 2011.gada rekordaugstā līmeņa panākt būs grūti, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Nordea” bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Būtisko preču eksporta kritumu salīdzinājumā ar novembri ekonomists skaidro ar sezonalitāti lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā, taču vienlaikus būtiski kritumi vērojami arī metālu un to izstrādājumu un kokrūpniecības nozares eksportā. “Acīmredzot pieaugusī nenoteiktība vairākos Latvijai būtiskos eksporta tirgos, tostarp saistībā ar eirozonas parādu krīzi, tomēr gada pašā nogalē jau ir negatīvi ietekmējusi eksporta pieprasījumu. To netieši apstiprina arī apstrādes rūpniecības apgrozījuma kritums decembrī,” sacīja Strazds.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) janvāra vidū nāca klajā ar prognozēm, kurās 2012. gadam kopumā negatīva izaugsme tiek prognozēta gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā. Izaugsmes perspektīvas pasliktinājuši ne tikai riski eirozonā, bet arī virknē lielo attīstības valstu, tāpēc SVF pazeminājis pasaules IKP pieauguma prognozes no 4% līdz 3,3%, bet ES – attiecīgi no +1,4% uz -0,1%. Rezultātā virkne vietējo ekspertu pazeminājuši arī Latvijas izaugsmes prognozes, kas 2012. gadam tagad ir intervālā no 1 līdz 2%.

2012.gadā eksporta pieauguma tempi samazināsies, ko noteiks nelabvēlīgā ekonomiskā situācija eirozonā, tomēr, tā kā Latvijas lielāko ārējās tirdzniecības partneru vidū nav eirozonas parādu krīzes tieši skarto valstu, krass kritums arī nav sagaidāms, norāda Finanšu ministrija.

 

Avots:www.fm.gov.lv

www.csb.gov.lv

www.db.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *