Krievijas valdība apstiprinājusi jaunas koksnes izvedmuitas nodevu likmes

Jaunās likmes nosaka Krievijas Federācijas valdības rezolūcija № 88, ar atpakaļejošu spēkā stāšanās datumu – 2012.gada 1.janvāri. Atbilstoši jaunajam regulējumam neapstrādātiem ozola, dižskābarža un oša kokmateriāliem tiek piemērota 100 eiro likme par kubikmetru, kas iepriekš bija 40% no muitas vērtības, bet ne mazāk par 50 eiro kubikmetrā. Bērza lietkoksnei neatkarīgi no diametra tiks piemērota vienota likme – 25%, taču ne mazāk par 15 eiro kubikmetrā.

Jaunās likmes būs spēkā, līdz Krievija iestāsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Pēc tam tiks ieviestas speciālas kvotas, kuru ietvaros uz ES dalībvalstīm eksportējamajai koksnei tiks piemērotas ievērojami zemākas izvedmuitas nodevu likmes. Šo kvotu ieviešana, visticamāk, veicinās intensīvāku apaļkoku eksportu no Krievijas ziemeļrietumu reģioniem, kas negatīvi ietekmēs ne tikai vērtīgos mežu biotopus, bet arī šajos reģionos esošos dzīvotspējīgos Krievijas kokapstrādes uzņēmumus.

Eiropas Savienībai pēc Krievijas iestāšanās PTO būs iespēja par pazeminātiem izvedmuitas tarifiem importēt 5,96 miljonus kubikmetru egles un 3,65 miljonus kubikmetru priedes apaļkoksnes. Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss norāda, ka kopējais kvotu apjoms ir vienāds ar vēsturiski lielāko ES skuju koku apaļkoksnes importa apjomu no Krievijas. Līdz ar to viņš ir pārliecināts, ka pirmajos gados kvotas nemaz pilnībā netiks apgūtas. Pat ja iesaistīsies spekulanti, kvotas, visticamāk, tiks vienkārši ātri izņemtas, bet reāls apaļkoksnes ievedums pilnā to apjomā tik un tā nesekos.

Kas attiecas uz sadalījumu pa valstīm, šoreiz tāda nemaz nebūs – kvotas tiks izsniegtas Eiropas Savienībai kā tādai, un līdz ar to katrai dalībvalstij būs vienādas iespējas tās izmantot. K. Klauss nenoliedz, ka koksnes imports no Krievijas varētu būt daļējs risinājums nākotnē draudošajam resursu deficītam, vienlaicīgi uzsverot, ka lētās Krievijas koksnes laiki gan vairs neatgriezīsies. Tajā pašā laikā viņš norāda arī uz potenciāli iespējamām negatīvām Krievijas apaļkoksnes izvedmuitas samazināšanas sekām. Var gadīties, ka zviedri un somi turpmāk labprātāk izvēlēsies Krievijas, nevis Baltijas valstu papīrmalkas

piegādātājus, kas attiecīgi ietekmēs arī šī sortimenta cenu Latvijā – tā kļūs zemāka. No vienas puses, šāds scenārijs varētu veicināt enerģētiskās koksnes ražošanas attīstību, taču, no otras puses, īstermiņa pastāv bažas, ka privātie mežu īpašnieki, neizprotot papīrmalkas sortimenta cenu krituma iemeslus, izvēlēsies mežizstrādes apjomu savos īpašumos samazināt, gaidot labākus laikus.

Kurš patiesībā būs ieguvējs un kurš zaudētājs, būs redzams tikai tad, kad pirmie vagoni ar  „kvotu” koksni šķērsos Krievijas robežu.

 

Lasīt vairāk:www.forestforum.ru

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Janvāris 2012

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *