Atskats uz svarīgākajiem Latvijas meža nozares notikumiem 2011.gadā

Pagājušais gads atmiņā paliks ar rekordlielu meža nozares eksporta apjomu, atskatoties uz 2011. gadā paveikto, stāsta  Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Pozitīvi, ka aizvien lielāku īpatsvaru eksportā iegūst no skaidām vai dēļiem ražoti koksnes produkti, pirmapstrādei savas līdera pozīcijas pamazām zaudējot, norāda K. Klauss. Konkurētspēju eksporta tirgos veicināja zaļā sertifikāta atgriešanās valsts mežos – 2011.gadā tie ieguvuši PEFC sertifikātu, bet puse no tiem atkal sertificēti pēc FSC sistēmas. Lai gan liela apjoma investīcijas 2011. gadā veiktas tieši skaidu produktu ražošanā (piemēram, SIA Latgran, SIA Graanul Pellets, SIA Bolderaja Ltd.), arī citos lielākos un mazākos kokapstrādes uzņēmumos vecās iekārtas nomainītas pret jaunākas paaudzes agregātiem. Lai gan atzīst šo procesu par „saprotamu un vēlamu”, Kristaps Klauss vienlaicīgi lūdz uzņēmējus būt piesardzīgiem un katru investīciju lēmumu rūpīgi apdomāt. Viņš kokapstrādes iekārtas salīdzina ar automašīnām – ar katru jaunu modeli, kaut arī dzinēja tilpums samazinās, jauda pieaug. Ar kokapstrādes iekārtām ir līdzīgi. Ikvienam būs vilinājums jaunās jaudas apgūt, un tas var radīt vēl lielāku spiedienu konkurencē pēc resursiem. Taču jaunās jaudas, kā uzsver LKF izpilddirektors, nav īsti salāgotas ar esošo apaļkoksnes pieejamību Latvijā.

Atskatoties uz 2011.gada svarīgākajiem notikumiem nozarē, mēs redzam, ka liela daļa no tiem var ietekmēt (un daudzi noteikti arī ietekmēs) resursu pieejamību nākotnē. Starp pozitīvākajiem notikumiem jāmin izmaiņas Meža likumā. Atvieglojot administratīvo slogu privātajiem mežu īpašniekiem, nākotnē varam cerēt uz lielāku šī sektora aktivitāti. Pie pozitīvā noteikti jāpiemin arī rekordlielais konkurss uz valsts budžeta apmaksātajām studiju vietām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes izglītības programmās.

Viļņošanos sabiedrībā pagājušajā gadā mēģināja izraisīt pret meža nozari vērstās negatīvisma kampaņas pašmāju un diemžēl arī ārvalstu plašsaziņas līdzekļos: TVNET, Al Jazeera, Pietiek.com. Taču, kā atzīst Kristaps Klauss, šie procesi būtu jāuztver vienīgi kā sabiedrības viļņošanas mēģinājumi. Daudz svarīgākas ir 2011.gadā sāktās sabiedrības aktivitātes, atsevišķās Latvijas pašvaldībās un apdzīvotajās vietās aktīvi paužot savu viedokli par to, kā būtu jāveic mežsaimniecība viņu teritorijās.

Sakarā ar resursu pieejamību, pagājušais gads nesa jaunu atziņu – mēs globālajā resursu tirgū nebūt nedzīvojam uz noslēgtas salas, un mūsu apaļkoksne var ieinteresēt arī pircējus no ārpuses. Konkrēti – 2011. gadā Baltijas valstīs aktīvu darbību uzsākuši pārpircēji, kas apaļkoksni piedāvā tālāk Ķīnai. Lielais attālums nav šķērslis, jo nepārtraukti no Ķīnas uz Eiropu tiek sūtīti neskaitāmi kravas konteineri, kas atpakaļceļā dodas tukši, līdz ar to transporta izmaksas nav augstas. Nekāds šķērslis šim procesam nav arī fakts, ka pa ceļam koksne, vismaz no mūsu uztveres viedokļa, sabojājas – ķīnieši, ņemot vērā viņu ekonomikas modeli un algas, arī šādu koksni lieliski spēj pārstrādāt augstākas pievienotās vērtības produktos. Latvijā uzpircēju aktivitāte pagaidām gan nav bijusi īpaši izteikta un daudz spēcīgāk izpaužas Lietuvā. Taču Kristaps Klauss nenoliedz, ka tas varētu būt tikai laika jautājums, tāpēc problēmu vajadzētu risināt Eiropas Savienības līmenī.

Rezumējot pagājušo gadu, LKF izpilddirektors atzīst, ka tas ir bijis ļoti labs gads, no kura nozare guvusi daudz labu mācību. Un šķiet, ka 2012.gadā mums tas saistīsies ar patīkamām atmiņām, jo šis gads ar tik daudz pozitīvām tendencēm un prognozēm neiezīmēsies.

 

Avots:Žurnāls “Baltijas Koks”, Janvāris 2012

(Raksta autors:Pauls Beķeris)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *