Zviedri interesējas par Krievijas koksnes biomasu izmantošanai enerģētikā

Par Krievijas koksnes resursiem Zviedrijas enerģētikas kompānijas intensīvi sāka interesēties 2011.gadā, kad Zviedrijas meža aģentūra un Krievijas ziemeļrietumu reģiona mežsaimniecības departaments vienojās uzsākt sadarbību ar Kaļiņingradas apgabalu, kur pastāv nopietnas problēmas saistībā ar meža zemju meliorāciju. Jau pirmās tikšanās laikā tapa skaidrs, ka Zviedrijas speciālistiem ir zinātniskā bāze un uzkrāta nopietna praktiskā pieredze šai jautājumā. Sadarbībā tika iesaistīti arī Krievijas zinātnieki – Sanktpēterburgas Zinātniski pētnieciskā mežsaimniecības institūta darbinieki, un biznesa pārstāvji – Kaļiņingradas kokapstrādes uzņēmumi.

Par otro Zviedrijas – Krievijas sadarbības attīstības etapu kļuva Krievijas delegācijas brauciens uz Zviedriju 2011.gada novembrī. Brauciena dalībniekiem bija iespēja apskatīt klātienē, kā darbojas ilgtspējīgas meža izmantošanas principi, tiek veikta mežizstrāde un lietkoksnes pārstrāde, kā arī kompleksā koksnes biomasas sagatavošana tās izmantošanai bioenerģētikā.

Krievijas ziemeļrietumu reģionā strādājošo meža nozares uzņēmumu vadītāju interesi radīja Skandināvijas lielākās enerģētikas kompānijas „Fortum” pārstāvju vizīte šā gada februāra sākumā. Sarunu gaitā skatīts jautājums par koksnes biomasas izmantošanu, kas iegūta, izstrādājot koksni 2010.gada vasaras vētrās nopostītajās audzēs Ļeņingradas un Novgorodas apgabalos. Līdz šim Ļeņingradas apgabalā sakopti 56% no vētras skartajām mežu platībām. Novgorodas apgabalā – 30%. Kā liecina prakse, vējgāzēs bojātā lietkoksne savu kvalitāti zaudē 2 – 3 gadu laikā. Turklāt palielinās koksnes kaitēkļu invāzijas risks. Šovasar ir pēdējais brīdis, kad bojāto koksni vēl var izstrādāt un pārstrādāt biokurināmajā. Tā kā Krievijā biokurināmā tirgus vēl nav pietiekami attīstījies un vietējo patērētāju ir maz, zviedri gatavi iepirkt gan šķeldu, gan mizu, gan saražotās koksnes granulas.

Zviedrija un Somija plāno turpināt palielināt biokurināmā patēriņu, tāpēc tiek meklēti jauni izejvielu tirgi. Un Krievijas ziemeļrietumi šīm valstīm ir tuvs un loģistikas ziņā ērts papildus resursu ieguves avots, skaidrojis Krievijas ziemeļrietumu reģiona mežsaimniecības departamenta vadītājs Andrejs Karpilovičs.

2011.gadā kompānijas „Fortum” pārdošanas apjomi sastādīja 6,2 miljardus eiro; operacionālā peļņa – 1,8 miljardus eiro.

 

Avots:ru3.infobio.ru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *