Kokskaidu granulu ražošanas apjomi Latvijā turpina palielināties

Kokskaidu granulas ar katru gadu Latvijā saražo arvien vairāk, turklāt jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā to apjomus turpinās audzēt arī šogad, liecina laikraksta „Dienas Bizness” veiktais pētījums par lielākajiem kokskaidu granulu ražotājiem Latvijā.

Lielākais granulu ražotājs – SIA „Latgran” – pērn palielinājis ražošanas apjomus par 53 tūkst. tonnu, tikai nedaudz atpaliekot no 300 tūkst. tonnu sliekšņa. „Tas panākts, pateicoties pērn iedarbinātajai 14 miljonus eiro vērtajai trešajai ražotnei netālu no Krāslavas,” skaidro uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Zvejnieks. Šogad „Latgran” plāno saražot jau aptuveni 400 tūkst. tonnu granulu.

2011.gada februārī oficiāli atvērta arī 15 miljonus eiro vērtā RSEZ SIA „New Fuels” ražotne Latgalē. „2011.gads būtībā bija pirmais, kad uzņēmums nopietni strādāja, un tādēļ arī saražotais kokskaidu granulu apjoms – 95 tūkst. tonnu – nebūt nav iespēju griesti,” skaidro uzņēmuma direktors Matīss Paegle. „Šogad ražošanas apjomi tiek lēsti 130 tūkst. tonnu, turklāt ir uzsākts 3,5 miljonus latu projekts par jaunās paaudzes tā dēvēto torificēto kokskaidu granulu ražošanu, kurām ir ne tikai aptuveni par 25% lielāka siltumspēja, bet tās arī neuzsūc  mitrumu, tādējādi to pārvadāšanai un glabāšanai nav nepieciešamas slēgtas telpas. Tam paredzēts arī ES struktūrfondu atbalsts iekārtu iegādei,” skaidro M. Paegle. Viņš gan atzīst, ka būtiskākais jautājums par tālākām investīcijām ir saistīts ar izejvielu pieejamību un ar ilgtermiņa sadarbības līgumu par mazvērtīgās koksnes piegādēm no valsts mežu apsaimniekotāja AS „Latvijas valsts meži”.

Viens no granulu ražošanas veterāniem Latvijā SIA „SBE Latvia” pērn saražojusi 71 tūkst. tonnu, kas ir nedaudz vairāk kā 2010.gadā. Pieaugums panāks ar nelieliem tehnoloģiskiem uzlabojumiem, jo uzņēmums faktiski nepārtraukti strādā ar maksimālu noslodzi. Pirmais pusgads šogad, rādās, būs ļoti labs, jo uzņēmums uzveidojis pietiekami lielus izejmateriālu uzkrājumus. Par otro pusgadu gan esot liela neziņa, jo nav zināmi ciršanas apjomi valstī.

SIA „Kurzemes granulas” pagājušajā gadā saražoja 68 tūkst. tonnu granulu. Kā stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs, industriālo granulu cenas pērn bijušas līdzīgas Roterdamas biržas cenām, kas saistīts ar aizsalušo Baltijas jūru un apgrūtinātajiem kuģošanas apstākļiem. Savukārt ar Premium granulām esot pilnas lielo valstu noliktavas, tāpēc pārprodukcijas iztirgošanai būs vajadzīgs vēl pusotrs mēnesis, lēš uzņēmējs. Pērn tirgus pieprasījumu veidoja Japānas notikumi, kuru rezultātā gan Japāna, gan Vācija atomenerģiju sāka aizstāt ar cita veida energoresursiem. Vienlaikus ar pieprasījuma kāpumu saasinās arī izejvielu jautājums – to cenas aug, bet pieejamība samazinās. Prognozējot turpmākās nozares tendences, V. Grīnbergs saka, ka uztraukumu raisa fakts, ka daudzas pašvaldības pretendē uz ES fondu atbalstu pārejai uz biomasas katlumājām. Pēc viņa aprēķiniem, resursu šo katlumāju darbināšanai pietiek tikai teorētiski. Respektīvi, izejmateriālu cenas turpinās pieaugt un pieejamība – samazināties.

Otrs lielākais granulu ražotājs Latvijā – SIA „Graanul Invest” 2011.gadā saražoja 111,4 tūkst. tonnu granulu (+3,2%). Pēc paplašināšanās uzņēmuma ražošanas jaudas palielināsies par trešdaļu un saražotais granulu apjoms būs 140 – 150 tūkst. tonnu gadā. Šogad ekspluatācijā tiks nodota arī SIA „Graanul Pellets” kokskaidu granulu ražotne Inčukalnā. Jaunās rūpnīcas jauda ir 180 – 200 tūkst. tonnu granulu gadā.

 

Avots: “Dienas Bizness” (22.02.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *