Granulu ražotājiem bažas par konkurences saasināšanos izejmateriālu tirgū

Šobrīd koka granulu eksports uz Eiropu iet no rokas, un tuvākajā laikā pieprasījums pēc šī videi draudzīgā kurināmā varētu vēl pieaugt. Taču laba vieta tukša nepaliek – šobrīd ieraugāma liela Latvijas granulu ražotāju savstarpēja konkurence izejmateriālu jomā. Pieprasījums pēc zāģu skaidām un šķeldām Latvijā ir liels, šo izejvielu cena var pieaugt, tātad varam sākt uztraukties, ka pašu granulu gala cena var pārsniegt līmeni, par kuru videi draudzīgās valstis būs gatavas pie mums saražotās granulas pirkt.

Kā stāsta SIA „Kurzemes granulas” valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs, šobrīd par produkcijas realizāciju sūdzēties nevar. Alternatīvais kurināmais pārdots jau gadu uz priekšu. Tāda pati situācija ir arī Šveices uzņēmuma „New Fuel” Rēzeknes ražotnei un līdzīga – Talsu koka granulu ražotājam „SBE”.

Pašlaik uzņēmums „Kurzemes granulas” pārdod aptuveni 70 tūkst. tonnu produkcijas gadā, taču konkurence ārējos tirgos ir pietiekami spēcīga – tādas Eiropas zemes kā Vācija, Zviedrija un Beniluksa valstis pērk bioloģisko kurināmo, piemēram, no ASV, Kanādas un Ķīnas. Uz šīm valstīm neattiecas Kioto protokols par kaitīgo izmešu daudzumu ierobežojumiem, tāpēc V. Grīnbergs pauž neizpratni par situāciju: „Eiropas valdības finansē šīs valdības.” Viņaprāt, trūkst ES regulu, kas sekmētu Eiropas ražotāju konkurētspēju bioloģiskā kurināmā ražošanā. Savukārt Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs uzskata, ka drīzumā pieprasījums pēc koka granulām palielināsies: „Eiropa tiecas būt neatkarīga no valstīm, kurās iepērk energoresursus, piemēram, Krievijas.” Papildu cēlonis pieprasījuma kāpumam nākotnē saistīts ar Eiropas izaugsmes stratēģiju 2020. gadam, kurā paredzēts ogles aizstāt ar granulām. Citādā situācijā ir Šveices uzņēmuma „New Fuel” Rēzeknes ražotne. Tās attīstības projekta vadītājs Matiss Paegle uzskata, ka koka granulu eksports ir joma, kurai galva nesāp. Arī spēlētāju ārējos tirgos tajā nav daudz. Ražotne strādā ar 130 000 tonnu lielu jaudu gadā un šobrīd pārdod visu savu produkciju. Kravas tiek eksportētas uz Skandināvijas un Beniluksa valstīm, Vāciju, arī Angliju un Itāliju. Par izejvielu pieejamības nākotni M. Paegle uzskata, ka šī problēma nākotnē būs saistīta ar pašlaik augošo konkurenci starp Latvijas ražotājiem: „Nedomāju, ka ilgtermiņā varētu rasties izejvielu trūkums. Jautājums ir, vai to cena, salīdzinot ar produkcijas realizācijas cenu kāpumu pasaules tirgos, būs samērojama ar ražošanas attaisnošanu.”

Gan „SBE” direktors, gan SIA „Kurzemes granulas” valdes priekšsēdētājs uzskata, ka konkurence rodas Skandināvijas uzņēmumu ietekmē, kas, taupot savus resursus, pērk izejvielas no Baltijas valstīm. „Baltijas tirgus ir spot tirgus Skandināvijas celulozes rūpnīcām,” skaidro SBE direktors M. Turkopulis. „Ja viņiem pašiem Skandināvijas tirgū trūkst izejmateriālu ražošanai, viņi šeit gatavi maksāt jebkuru summu. Tāpēc attiecīgi ceļas cenas malkai un visam pārējam. Pašlaik malkas cena un arī papīrmalkas cena ir zema. Tas – komplektā ar silto ziemu – radījis īslaicīgu pietiekamību izejmateriālu tirgū.”

Kopumā granulu ražotāju bažas saistītas ar realizācijas kritumiem, nākotnē zaudējot konkurētspēju ārējos tirgos izejvielas sadārdzināšanās dēļ. Tomēr cita situācija var izveidoties, tirgojot granulas mājsaimniecībām. D. Paeglis secina: „Eiropā strauji pieaug mājsaimniecību skaits, kur patēriņā izmanto granulas.” Šo iespēju izmanto Latvijas granulu tirdzniecības uzņēmuma SIA „Super4eko” īpašnieki, kas kopš februāra sākuma atvēruši interneta veikalu „dkeko.dk”. Uzņēmums piedāvā koka granulas mājsaimniecībām Dānijā.

 

Avots: Žurnāls “Kapitāls”, Nr. 03/2012

(Raksta autors: Nika Aleksejeva)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *