EM: Biomasas resursu izmantošana Latvijā ik gadus palielinās

2010.gadā kopējā biogāzes un biomasas izmantojošo staciju jauda sasniedza 17,24 megavatus, salīdzinot ar 11,3 megavatiem 2009.gadā, līdz ar to biomasas resursu izmantošana Latvijā ik gadus palielinās, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.

Viņa stāstīja, ka Latvijas primāro energoresursu patēriņu nodrošina ne tikai importētie energoresursi, bet arī vietējie energoresursi, tai skaitā arī kurināmā koksne, biogāze, bioetanols, biodīzeļdegviela un citi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs esošie biomasas resursi. “Latvija atrodas klimatiskajā zonā, kur siltumenerģija nepieciešama ne tikai dzīves kvalitātes nodrošināšanai, bet arī kā izdzīvošanas priekšnoteikums ziemas periodā, kas ilgst ap 200 kalendāra dienas gadā. Tādēļ siltumapgāde ir īpaši nozīmīga Latvijas enerģētikas joma, par ko liecina arī fakts, ka vairāk nekā 60% no valstī kopā patērētajiem energoresursiem tiek izmantoti tieši siltumapgādē. Tādējādi arī efektivitātes paaugstināšana siltumapgādē ir ļoti nozīmīgs process kopējo mērķu sasniegšanai, skaidroja ministrijas pārstāve.

Patlaban Latvijas primāro resursu piegādē dabasgāze ir viens no dominējošiem energoresursu veidiem, taču, ņemot vērā energoefektivitātes pasākumus un noteiktos cenu signālus, no kā ir atkarīga patērētāju izvēle par labu vienam vai otram energoresursu veidam, no tā izrietošo daļēju dabasgāzes aizvietošanu ar atjaunojamiem energoresursiem, dabasgāzes izmantošana esošajām vajadzībām varētu samazināties. Patlaban primāro energoresursu patēriņā Latvijā dominē trīs energoresursu veidi, kas aizņem apmēram vienādas daļas – naftas produkti (galvenokārt dīzeļdegviela un benzīns) (2010.gadā – 32,2%), dabasgāze (2010.gadā – 30,6%) un kurināmā koksne (2010.gadā – 25,6%). Laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam, izmantojot dažādas valsts atbalsta iespējas, uzstādītas deviņas jaunas biogāzes elektrostacijas un viena jauna biomasas stacija.

Latvijā 2010.gadā, pēc “Eurostat” datiem, mežaudžu īpatsvars ir viens no augstākajiem un veido 56% (3,467 miljoni hektāru) no Latvijas teritorijas, kas ir salīdzinoši liels, ņemot vērā Vācijas (31%) un Dānijas (14%) rādītājus. Latvijas mežos koksnes krāja, pēc “Eurostat” datiem, 2010.gadā bija 584 miljoni kubikmetru, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 408 miljoni un 398 miljoni kubikmetru. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2010.gadā no mežiem un citām ar kokaugiem klātām platībām enerģijas ražošanai tieši piegādāts 5,9 miljoni kubikmetru koksnes biomasas (malka), bet netieši piegādāts 3,7 miljoni kubikmetru koksnes biomasas (briketes, granulas, koksnes atlikumi, šķelda). Ņemot vērā energoapgādes komersantu, kas saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, norādīto informāciju par plānotajiem kurināmā patēriņiem, EM prognozē, ka līdz 2014.gadam biomasas iekšzemes patēriņš varētu pieaugt par 1,7 miljoniem beramkubikmetru.

2010.gadā enerģijas ražošanai izmantotās biomasas apjoms enerģijas ekvivalentā bija 13 991 gigavatstunda primārās enerģijas. 2010.gadā eksportētā biomasa enerģijas ekvivalentā bija 6 187 gigavatstundas. “Paredzams, ka Vācijā un Dānijā, īstenojot to ilgtermiņa enerģētikas politikas, pieprasījums pēc biomasas potenciāla joprojām stipri pārsniegs pašu biomasas potenciālu, līdz ar to pieprasījums pēc biomasas resursiem pieaugs arī no Baltijas valstīm. Tas ilgtermiņā var veicināt koksnes biomasas resursu cenu pieaugumu tirgū,” norādīja Urpena, sakot, ka, izstrādājot jaunus atbalsta instrumentus atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanai, ir jāņem vērā arī Latvijā pieejamais biomasas potenciāls.

 

Avots:www.financenet.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *