Latvijas mājsaimniecības patērē mazāk koksnes nekā uzrāda statistika

Latvijas mājsaimniecību faktiskais koksnes patēriņš ir par diviem miljoniem kubikmetru mazāks nekā tas tiek uzrādīts statistikā, ceturtdien, prezentējot pētījuma datus par koksnes biomasas izmantošanu enerģijas ieguvē, norādīja Meža un koksnes produktu pētniecības institūta (MKPPI) pārstāvis Kārlis Būmanis.

Viņš informēja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas mājsaimniecības patērē daudz lielākus koksnes resursus nekā kaimiņvalstīs. “Aptuveni 4,54 miljonus kubikmetru koksnes patērē mājsaimniecības, un vidējais patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 2,03 kubikmetri koksnes,” sacīja Būmanis un piebilda, ka pēc pētījuma datiem, faktiskais mājsaimniecību koksnes patēriņš Latvijā ir mazāks – 2,91 miljoni kubikmetru, bet uz vienu iedzīvotāju tas ir 1,3 miljoni kubikmetru.

Tāpat viņš uzsvēra, ka atbilstoši pētījuma datiem 2010.gadā Eiropā enerģijas ražošanai tika novirzīti 43% no kopējās pieprasītās koksnes, savukārt 2020.gadā enerģijas ražošanai tiks novirzīts aptuveni 51%, bet 2030.gadā – 53% no saražotās koksnes. MKPPI pārstāvis prognozēja, ka līdzīgas tendences tiks novērotas arī Latvijā. Pētījuma rezultāti arī liecina, ka Latvijā laika periodā no 2011. līdz 2014.gadam tiks realizēti 25 koksnes biomasas enerģijas pārvēršanas projekti, lai aizvietotu fosilo kurināmo vai modernizētu esošās iekārtas. Būmanis teica, ka minētie projekti varētu palielināt koksnes patēriņu enerģijas pārvēršanā 2014.gadā par aptuveni 900 tūkstošiem kubikmetru. Taču MKPPI pārstāvis atzina, ka, palielinoties koksnes biomasas pieprasījumam, samazināsies cenu priekšrocības koksnes izmantošanai produktu ražošanā. “Palielinoties koksnes biomasas pieprasījumam, samazināsies un paredzams, ka izzudīs, cenu priekšrocības koksnes izmantošanai produktu – celulozes, koksnes plātņu – ražošanā pret tās lietojumu enerģijas pārvēršanā,” klāstīja institūta pārstāvis

Tāpat pētījumā secināts, ka koksnes piedāvājuma un pieprasījuma sabalansēšanai nepieciešama vispusīga pieeja. “Lai nodrošinātu piedāvājumu, ir jāmobilizē vairāk koksnes, no mežiem palielinot ciršanas apmērus ilgtspējīgas apsaimniekošanas robežās, kā arī pilnvērtīgāk jāizmanto gan virszemes, gan apakšzemes biomasa. Tāpat būtu jāpalielina koksnes piegādes no ārpus meža, izmantojot pārstrādes atliekas no dziļākas koksnes pārstrādes, kā arī izmantojot ainavu, infrastruktūras objektu un lauksaimniecības zemju kopšanas atliekas,” teica Būmanis un piebilda, ka tāpat būtu jāpalielina mežu platības un jāpalielina imports no citiem reģioniem.

Institūta pārstāvis arī uzsvēra, ka būtu jāveicina energoefektivitāte un citu atjaunojamo energoresursu izmantošana, bet produktu ražošanā un enerģijas pārvēršanā koksne ir jāizmanto lietderīgāk, kā arī jāsamazina zemas pievienotās vērtības koksnes produktu eksports, lai apmierinātu pieprasījumu.

Pētījuma “Koksnes biomasas izmantošana enerģijas ieguvē” mērķis bija novērtēt koksnes biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā un turpmākās koksnes biomasas izmantošanas attīstības tendences iespējas enerģijas ieguvē. Pētījums veikts 2010.-2011.gadā, un tajā analizēti dati par 2004.-2010.gadu.

 

Avots: SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *