Valsts mežu apsaimniekotāja noteiktie kritēriji, vērtējot piedāvātos meža īpašumus

Uzdodot AS “Latvijas valsts meži” sākt mežsaimniecībai piemēroto zemju iepirkšanu, Zemkopības ministre Laimdota Straujuma izteikusi cerību, ka vismaz daļa no pārdošanā esošajiem īpašumiem nonāks valsts pārziņā un tiks apsaimniekoti atbilstoši valsts interesēm, nevis pārdoti ārvalstu iedzīvotājiem un investoriem. Ministrijas paziņojums ne tikai meža nozares pārstāvju un privāto meža īpašnieku vidū, bet visā Latvijas sabiedrībā izraisīja lielu interesi, vienlaicīgi rosinot dažādas spekulācijas par to, kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma tirgu, kāda būs meža īpašnieku atsaucība, kāpēc šim mērķim tiks tērēts ne vairāk ne mazāk kā tieši viens miljons latu un cik daudz zemes par šo naudu šobrīd vispār var nopirkt.  Atbildes uz šiem jautājumiem žurnālam „Baltijas Koks” sniedzis AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības LVM Nekustamie īpašumi direktors Artūrs Jansons.

„LVM bez mežsaimnieciskās darbības veic arī mežsaimnieciskajā darbībā neizmantojamo zemju apsaimniekošanu. Nemeža zemju iznomāšana, kompensācijas par to, ka uz mūsu zemes tiek izveidoti dažādi komunikāciju objekti (elektrolīnijas, gāzes vadi utt.) – visas šīs darbības mums pērn veidoja ieņēmumus viena miljona un 67 tūkstošu latu apmērā. Un tā ir tā nauda, kas tiek novirzīta, lai palielinātu mežsaimnieciskās platības,” zemes iepirkšanai atvēlēto summu pamato  Artūrs Jansons. Cik daudz zemes LVM plāno iegādāties par vienu miljonu latu, šobrīd grūti prognozēt. Pagaidām ažiotāža esot milzīga, lai gan izskatās, ka vienkārši tiek mēģināts iztaustīt cenas, par kādām zemes varētu piedāvāt. Diemžēl tas ir vienīgais jautājums, uz ko, neredzot taksācijas datus, atbildēt nevar, un uz šo brīdi LVM prasībām atbilstoši noformētu piedāvājumu intensitāte nav ne palielinājusies, ne samazinājusies.

Galvenais kritērijs, kādas zemes iegāde šobrīd ir LVM galvenā prioritāte, ir mežsaimniecībā izmantojamā zeme. Tās ir jebkura vecuma mežaudzes, tostarp izcirtumi, jaunaudzes, briestaudzes, ciršanas vecumu sasniegušas audzes. Arī lauksaimniecības zeme – ar nosacījumu, ka tur drīkst veikt meža ieaudzēšanu. Tiks izskatīti varianti arī par pamestu lauku īpašumu iegādi – ar lauksaimniecības zemi, meža zemi, kādām pamestām būvēm. Jebkurš no šiem zemes gabaliem tiek izvērtēts pēc virknes kritēriju. Viens no tiem – vai zemes gabals robežojas ar citām valsts meža zemju platībām. Ja nerobežojas, tad cik tuvu tas atrodas. Tāpat tiek vērtētas piekļūšanas iespējas, lai gan tas nenozīmē, ka netiks pirktas zemes, uz kurām ceļš neved. LVM vērtēs arī mežu augšanas apstākļu tipu, pastāvošos dažāda veida apgrūtinājumus, to, cik lielā platībā ir aizliegta galvenā cirte utt. Katram no šiem kritērijiem ir noteikts svars, kas summējoties gala rezultātā nosaka, vai zemi ir vērts iegādāties.

Ja konkrētā zemes vienība pieguļ valsts mežu masīvam, platība netiek vērtēta. Ja zeme atrodas nomaļus no valsts mežiem, platībai būtu jābūt ap 30-40 hektāriem. Īpašuma vērtība tiek aprēķināta, balstoties uz mežaudzes tīrās tagadnes vērtības un zemes vērtības summu. Dažādās interpretācijās meža zemes diskonta likmes svārstās no 2 līdz 6,5%. LVM izmanto tā saucamo Hausmaņa meža pieauguma vērtības aprēķina algoritmu, taču arī tas ir tikai pieņēmums, jo noteikt vidējās tirgus vērtības mežam patiesībā ir ļoti grūti – katra mežaudze ir unikāla. Visu nosaka mežaudzes raksturojošie rādītāji: valdošā suga, vecums, dimensijas. Gala iznākums jebkurā gadījumā ir apaļkoksnes sortiments, kas tiek iegūts no mežaudzes brīdī, kad tā sasniegusi likumdošanā noteikto ciršanas vecumu/caurmēru. Plus – kādas izmaksas/ieņēmumi veidojas, kamēr mežaudze nonāk līdz ciršanas vecumam/ caurmēram.

„Vislabāk ir mums piezvanīt. Katrā no astoņām mežsaimniecībām ir cilvēks, kas var sakārtot visus nepieciešamos dokumentus pieteikuma iesniegšanai, kā arī ir atbildīgais cilvēks LVM centrālajā administrācijā, kas atbild par šo procesu kopumā un var izskaidrot, kā dokumenti jānoformē un kur jāiesniedz. Nekas daudz jau patiesībā nav vajadzīgs – piedāvājuma forma, ko iespējams atrast LVM interneta mājaslapā, robežplāns un visi dati par pēdējo taksāciju,” skaidro A. Jansons, atbildot uz sarunas noslēguma jautājumu – kas būtu jādara potenciālajam mežu īpašniekam, kas vēlas savu zemi pārdot LVM.

 

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Februāris 2012

(Raksta autors: Pauls Beķeris)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *