Meža īpašnieku biedrības kopsapulcē izvērtē paveikto un pārrunā perspektīvas

29.martā Mežaparkā notika Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) kopsapulce, kur tās biedri vērtēja paveikto, pārrunāja saimniekošanas perspektīvas šajā gadā, diskutēja par koksnes izmantošanu enerģētikā, iespējām audzēt ātraudzīgās kultūras, iegūt papildus biomasu no celmu izstrādes, un situāciju koksnes tirgos.

Kā ļoti nozīmīgu LMĪB panākumu tās valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzīmēja to, ka izdevies panākt, lai netiktu realizēta iepriekšējā gadā uzvirmojusī iecere ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt arī jaunaudzes, kurās meža īpašniekam jāiegulda līdzekļi, pirmos trīsdesmit gadus negūstot nekādu peļņu. “Turklāt tas varētu likt ne vienam vien meža īpašniekam sākt domāt par meža pārdošanu, jo kas vienam liekas maza nomaksājama summa, tas laukos bieži ir izšķiršanās par maizes nopirkšanu,” papildināja A.Muižnieks. Ļoti svarīgs meža īpašnieku un Zemkopības ministrijas panākums arī tas, ka beidzot, pēc vairāku gadu sarakstes un pārrunām, Eiropas Komisija ir piekritusi, ka, uzlabojot mežu ekonomisko vērtību, atbalsta maksājumus par jaunaudžu kopšanu varēs saņemt atbalstu arī par pašrocīgi veiktu jaunaudžu kopšanu vai mazvērtīgu jaunaudžu nomaiņu.

Ar abām – gan optimistisko, gan pesimistisko cenu prognozi papīrmalkai, kā arī nozarē pieejamo resursu apjomu prognozi meža īpašniekus iepazīstināja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Pēc viņa sacītā, šajā gadā kokrūpnieki optimistiskajā variantā rēķinās ar 12,4 miljoniem m3, bet pesimistiskajā – ar 10,8 miljoniem m3 koksnes. Tomēr tas, ka koksnes tirgū pieejamie resursi samazinās, pēc K. Klausa domām, vismaz tuvākajā laikā novedīs pie tā, ka kokrūpnieki mazinās pārstrādes jaudas, nevis cels iepirkumu cenas. Tas tāpēc, ka zāģmateriālus nav iespējams pārdot dārgāk. „Bažas rada arī degvielu cenu kāpums. Tirgotājiem ir svarīgas loģistikas izmaksas, taču nav pārliecības, ka tās segs gala produkta pircēji,” skaidroja K. Klauss. Analizējot tirgu, attiecībā uz bērza finierklučiem un zāģbaļķiem K. Klauss secināja, ka pieprasījums pēc tiem ir stabils un arī cenas nelēkā. Papīrmalkas tirgus, pēc optimistiskākā scenārija, varot sakustēties gada vidū, bet pēc pesimistiskā scenārija – tikai gada beigās. Arī malkas cenas šoziem bijušas zemas, un šobrīd lielākie pircēji, slēdzot līgumus par malkas piegādi, solot maksāt 11 – 15 Ls/m3. Turpretim meža īpašnieki sprieda, ka ar peļņu malku var pārdot tikai tad, ja par to samaksā 16 – 18 Ls/m3.

Ar veikto pētījumu par koksnes izmantošanas iespējām enerģijas ieguvē un ieskatu globālajos enerģētiskās koksnes tirgos un resursos, kopsapulces biedrus iepazīstināja Kārlis Būmanis (Meža un koksnes produktu pētniecības institūts). Savukārt Andis Lazdiņš no Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” iepazīstināja ar pētījumiem ātraudzīgo enerģētiskās koksnes kultūru audzēšanā un arī par celmu izmantošanas tehnoloģijām un iespējām.

 

Avots:“Latvijas Avīze” (04.04.2012)

Lasīt vairāk:www.mezaipasnieki.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *