Papīrmalkas tirgus lejupeja samazinājusi lielāko eksportētāju realizācijas apjomus

Teju vai visi laikraksta „Dienas Bizness” aptaujātie papīrmalkas eksportētāji norāda, ka eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš Latvijā.

Papīrmalkas eksportā kāpumi mijas ar kritumiem, jo Skandināvijas celulozes ražotāji Latvijā iepērk tikai uz to brīdi iztrūkstošo izejvielu apjomu. Savukārt Latvijā ir tikai viens būtisks un tikai skujkoku papīrmalkas patērētājs – plātņu ražotājs SIA „Bolderaja Ltd.”

Pērnā gada sākumā bija gan augsts papīrmalkas pieprasījums, gan laba cena, atgādina SIA „Pata AB” valdes loceklis Jānis Mierkalns, taču šis pieprasījums pakāpeniski saruka, un kopš pērnā gada augusta iestājusies stagnācija. „Šobrīd noliktavas ar papīrmalku ir pilnas, taču turpmāka tās cenas samazināšanās nav sagaidāma,” prognozē J.Mierkalns. Šādas prognozes pamatā ir ziņa par to, ka celulozes cena tirgū aug, un tas nozīmē, ka jau šoruden varētu pieaugt ne tikai pieprasījums, bet arī papīrmalkas cenas.

„Papīrmalkas un dedzināmās koksnes cenas ir ļoti līdzīgas, un, ja arī pieprasījums no celulozes ražotājiem nebūs tāds, kādu varētu vēlēties, tad nākamajā apkures sezonā pašlaik noliktavās esošā papīrmalka tika pārvērsta dedzināmajā koksnē un izmantota siltuma un elektroenerģijas ražošanai,” tā uz jautājumu par iespējamo risinājumu situācijā, kad celulozes rūpnīcas nolemj turēt ļoti zemu pieprasījumu un līdz ar to arī iepirkuma cenu Latvijā, atbild J. Mierkalns. Pieprasījuma kāpums pēc enerģētiskās koksnes tiek prognozēts ne tikai Skandināvijā un Lielbritānijā, bet arī Latvijā. „Latvijā šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā ekspluatācijā plānots nodot biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs aptuveni 2,5 miljonus kubikmetru dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs,” stāsta J.Mierkalns. Lielbritānijā tapšanas stadijā ir septiņas biomasas stacijas, kur katras jauda ir 150 – 200 MWh un to īpašnieki jau sākuši līgumu slēgšanu ar izejvielu piegādātājiem, kurus viņi redz Krievijā, Kanādā un Baltijā – kopumā par aptuveni 50 miljoniem tonnu dedzināmās koksnes.

 

Lasīt vairāk: “Dienas Bizness” (20.04.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *