Nīderlandē atjaunojamās enerģijas sektorā pērn investēti 1,7 miljardi eiro

Nīderlandē finanšu plūsmu šajā sektorā nodrošinājusi subsīdiju shēma SDE+. Piešķiramos līdzekļus veido privāto elektroenerģijas patērētāju un rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu veiktie maksājumi valstij.

Vēl nesen valdība atbalstīja enerģijas ražošanu, kur kombinēti izmantota biomasa un ogles. Sākot ar 2012.gadu šī atbalsta apmērs līdz 2015.gadam tiks samazināts līdz nullei un subsīdijas saņems tikai tie enerģētikas koncerni, kas elektroenerģijas ražošanā patērē tikai biokurināmo.

Uz šodienu “zaļās” elektroenerģijas īpatsvars Nīderlandē sastāda 30% un kurināmo koksnes granulu patēriņš – 1,5 miljonus tonnu. Galvenie šī biokurināmā patērētāji Nīderlandē ir enerģētikas koncerni „RWE-Essent” un „GDF SUEZ”. Lielākie koksnes granulu piegādātāji Nīderlandes tirgum ir Kanāda, ASV un virkne Eiropas valstu: Lietuva, Latvija, Igaunija, Zviedrija, Somija, Vācija un Krievija.

2011.gada novembrī tieši Nīderlandē, Amsterdamā, sākusi darboties pirmā koksnes granulu birža, kas izveidota, lai biomasas tirdzniecību padarītu efektīvāku un likvīdāku ilgtermiņā, kā arī radītu caurspīdīgāku biomasas granulu cenu. Biržas izveidotāji sagaida, ka granulu tirdzniecības apjomi līdz 2020.gadam palielināsies līdz 40 miljoniem tonnu gadā. Šobrīd rūpniecisko granulu apgrozījums gadā sastāda 13 miljonus tonnu. Vai šīs prognozes materializēsies, rādīs laiks. Taču šobrīd Nīderlandes enerģētikas koncerni, kas ražošanā kombinēti izmanto ogles un granulas, un kuriem ar šo gadu zudusi iespēja saņemt valsts subsīdijas, nākuši klajā ar paziņojumu par nodomu atteikties no biokurināmā izmantošanas elektroenerģijas ražošanā. Tiesa, Nīderlandes valdība pirms lēmuma paziņošanas par koncernu subsidēšanas pārtraukšanu nodrošinājusies, katram ražotājam nosakot konkrētu saražojamo „zaļās” enerģijas daudzumu un paredzot soda sankcijas šīs prasības neievērošanas gadījumā.

 

Avots:www.bio-energy.com.ua

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *