FM: Nākamajos mēnešos rūpniecības izaugsme varētu palēnināties

Laba apstrādes rūpniecības snieguma dēļ Latvijas rūpniecības gada pieauguma tempi martā atkal ir kļuvuši nedaudz straujāki, palielinoties līdz 8,5% un noslēdzot rūpniecībai kopumā veiksmīgu ceturksni. Tajā pašā laikā līdzšinējie ārējās vides riski Latvijas rūpniecībai nav būtiski mazinājušies un nozari joprojām apdraud pieprasījuma samazinājums būtiskajos eksporta tirgos eirozonas finanšu krīzes un ekonomiskās stagnācijas ietekmē. Aprīlī ir pasliktinājies gan Latvijas, gan visas ES uzņēmēju vērtējums par nozares tuvākajām perspektīvām, kas jau tuvākajos mēnešos var atspoguļoties rūpniecības izlaides datos. Latvijā rūpniecības konfidences rādītājs ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš pagājušā gada augusta, un pasliktinājums vērojams gandrīz visos rādītājos gan attiecībā uz pašreizējiem ražošanas apjomiem, gan ražošanas apjomiem tuvākajos mēnešos, gan pasūtījumu līmeni. Līdz ar to nākamajos mēnešos rūpniecības izaugsme varētu palēnināties, ko ietekmēs arī pagājušā gada attiecīgajos mēnešos sasniegtie augstie izlaides rādītāji.

Atšķirībā no iepriekšējā mēneša, kad lielākā ietekme uz rūpniecības izaugsmi bija labajiem elektroenerģijas un gāzes apgādes rezultātiem, martā rūpniecības pieaugumu ir nodrošinājusi galvenokārt apstrādes rūpniecība, kur izlaides apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir audzis par 4,3%, bet gada pieaugums ir sasniedzis jau 15,4%.

Apstrādes rūpniecībā straujākie izaugsmes tempi saglabājas metālu un metālu izstrādājumu ražošanas nozarē, kur pēc rekonstrukcijas pabeigšanas lielākajā nozares uzņēmumā – A/S „Liepājas metalurgs” metālu produkcijas apjomi gada laikā ir auguši par 68,7%, bet mēneša laikā palielinājušies par 28,1%. Samērā stabila izaugsme saglabājas koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kur izlaides apjoms pret februāri pieaudzis par šai diversificētajai nozarei ļoti ievērojamiem 5,6%, ļaujot saglabāt gada pieaugumu 5,7% līmenī. “Brīdī, kad nozari spēcīgi ietekmē nelabvēlīgi apstākļi gan koksnes piegādēs, gan noieta tirgos, tas ir ievērojams sasniegums,” uzsver DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. “Izaugsmi nodrošinājusi tieši tā kokrūpniecības daļa, kas rada augstāko pievienoto vērtību no koksnes kubikmetra, — koksnes izstrādājumi.” Tomēr tas vairs nav tik straujš kā pagājušā gada otrajā pusē.

Kopumā pirmajā ceturksnī Latvijas rūpniecības gada izaugsme ir sasniegusi 8,3% un visticamāk arī būs uzrādījusi straujāko kāpumu starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Rūpniecības pieaugums ir saglabājies arī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, veidojot 1,7%. Arī ceturkšņa datus, tāpat kā mēneša rādītājus, visvairāk ir ietekmējusi izaugsme apstrādes rūpniecībā – metālu un metālu izstrādājumu ražošanā, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanā.

 

Avots:www.fm.gov.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *