Jēkabpils kokapstrādes uzņēmuma SIA “Dižmežs” veiksmes stāsts

Jēkabpils apkārtnē ir lielākais bērzu īpatsvars Latvijā. Par to 1996.gadā, kad tapa SIA „Dižmežs”, liecināja Valsts meža dienesta apkopotā informācija. „Tāpēc jau uzņēmuma dibināšanas brīdī skaidri zinājām, uz ko ejam un ko ražosim,” atceras uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gunārs Mitris. Atšķirībā no citiem Latvijas kokapstrādātājiem, kas tolaik nodarbojās galvenokārt ar koksnes pirmapstrādi un pārsvarā eksportēja produktus ar samērā zemu pievienoto vērtību, viņi nosprieduši – uzreiz, jau no pirmās dienas, jāsāk ražot mēbeļu sagataves eksportam. Žāvētus, ēvelētus, profilētus koka izstrādājumus.

Gunārs neslēpj – pirmie četri gadi pagājuši, mācoties un apliecinot sevi globālajā tirgū. Toties tagad viņi ir stabili partneri Eiropas lielākajiem mēbeļu ražotājiem un savu produkciju eksportē arī uz ASV, un uzņēmuma gada apgrozījums pērn pārsniedzis divus miljonus latu.

„Mēs neesam milzīgs ražotājs, bet komplekss, vertikāli integrēts uzņēmums, kurš aptver pilnu ražošanas ciklu, sākot ar mežu apsaimniekošanu un beidzot ar visa tajos iegūtā kokmateriāla bezatlikumu pārstrādi,” sarunā vairākkārt uzsver Gunārs. Tieši tas esot viens no viņu panākumu stūrakmeņiem. „Pat zarus mēs sadedzinām savā katlumājā, nodrošinot ar siltumu ražotni un deviņas kaltes.” Uzņēmuma  latviskais nosaukums gan globālajam biznesam nav īsti piemērots, svešvalodās runājošajiem krietni nākas palauzīt mēli. „Tomēr nav ļaunuma bez labuma,” smejas uzņēmējs. „Tie mūsu partneri, kas iemanījušies izrunāt „Dižmežs” un zina, ko tas nozīmē, to neaizmirst. Arī mūsu produkcijas un servisa kvalitāte stimulē to atcerēties.” Pateicoties tam, ka brāļi riskēja un visu lika uz vienas kārts – Jēkabpils apkārtnes bērziem -, viņi salīdzinoši viegli un ātri izcīnīja vietu tirgū. Bērza koksnes apstrāde tolaik izvēlēta apzināti – šā resursa pieejamības dēļ un tādēļ, ka pasaulē mēbelēs nāca modē gaišās krāsas. Arī polsterēto mēbeļu koka detaļās Baltijas bērzs nomainīja Centrāleiropas skābardi. Pateicoties visu šo faktoru sakritībai, jaunajam uzņēmumam nepilnu četru gadu laikā izdevies uzbūvēt skandināvu izpratnē standartizmēra rūpnīcu aptuveni 80 strādājošajiem, kas gadā pārstrādā aptuveni 25 000 kubikmetru bērza kokmateriālu. No pieticīgajiem 100 000 latu pirmajā gadā uzņēmuma apgrozījums 2000.gadā bija pieaudzis septiņas reizes, bet vēl pēc trim gadiem jau sasniedza pusotru miljonu.

Sākumā uzņēmums kokus iepirka. Pēc tam, lai mazinātu atkarību no piegādātājiem un koksnes cenu svārstībām, paši sākuši iegādāties un apsaimniekot meža platības. Tomēr arī šajā ziņā viņi rīkojušies citādi nekā vairākums citu apsaimniekotāju, jo cirsmas un mežus pirkuši nevis skatoties, kur lētāk, bet gan tieši savā novadā vai tuvumā. Bērzs, kas ir trešā izplatītākā koku suga Latvijā, vienlaikus ir arī ļoti īpatnējs, stāsta Gunārs. Koksne nav viendabīga, tai ir specifiska struktūra, liela toņu mainība, arī daudz zaru vietu, bet par galvenajiem defektiem uzskata serdes iekrāsojumus un minerālu ieaugumus, kas mēbeļu sagatavju ražošanā tikai retos gadījumos pieļaujami. Līdz ar to ir daudz ražošanas atlikumu un diezgan grūti iegūt viendabīgu gala produktu. „Tāpēc jau pēc savas būtības bērzs ir nišas produkts,” secina uzņēmējs, un galvenais ir atrast pircējus visam, kas, bērzu apstrādājot, tiek saražots.

2002.gadā SIA „Dižmežs” uzbūvēja paši savas kaltes, katlumāju un par 600 000 eiro iegādājās skenera līniju. Šādas ar skeneriem aprīkotas optimizēšanas iekārtas, kas novērsa cilvēcisko faktoru, nodrošinot koksnes maksimāli racionālu izmantošanu, tobrīd Eiropā vairs nebija nekāds retums. Tomēr šī bija viena no pirmajām, kas produktīvi strādāja ar bērzu.

Runājot par to, kā uzņēmumam klājies krīzes laikā, uzņēmējs stāsta, ka jau 2007.gadā strauji kritās pasūtījumi. Vienlaikus skandināvu celulozes ražotāji paaugstināja cenu bērza apaļkoksnei, un 2009.gadā nodega uzņēmuma plātņu līmētava, arī gatavā produkcija, kas atradās vienā no angāriem. Par laimi, ugunsgrēka nodarītais posts bija mazāks, nekā šķitis sākumā, un jau pēc pusotrām dienām līmētava atsākusi darbu, bet zaudējumus seguši apdrošinātāji. Negaidīti izveidojoties sadarbībai ar kādu partneri Vācijā, strauji kāpis pieprasījums pēc kamīnmalkas, kompensējot ražošanas kritumu mēbeļu sektorā. Lai izceltu savu kvalitatīvo produktu starp pārējiem, izveidots zīmols WoodenSoul jeb „koka dvēsele”, kuras uzdevums ir sasildīt ikvienu nosalušo. Lai noformētu preču zīmi un izstrādātu Krustpilī ražotajai malkai pēc iespējas pievilcīgāku iesaiņojumu, brāļi bija gatavi meklēt speciālistus pat ārvalstīs. Tomēr beigās viņi atrada dizaineri turpat Jēkabpilī. Ar gala rezultātu ir apmierināta gan dizainere, gan ražotāji, gan pircēji, jo visi šie produkti 100% tiek eksportēti. Tā, lūk, kamēr Eiropas mēbeļnieki pamazām atgūstas no krīzes, brāļi Mitri atraduši jaunu produktu – veco, labo malku, bez kuras savulaik nebija iedomājama neviena lauku sēta un pat daudzi lielpilsētas dzīvokļi.

 

Avots:www.ir.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *