Mežs kā investīciju aktīvs atzīts par vērtīgāku nekā nafta un zelts

Starptautiskajā konferencē par investīcijām mežu nozarē Baltijas jūras reģionā, kas norisinājās š. g. 25. un 26. aprīlī Rīgā, kompānijas „Catella Corporate Finance” vadošais partneris Aleksandrs Tralmaks uzsvēra, ka biržā mežs esot vērtīgāks gan par zeltu, gan naftu. Naftas pieprasījums atkarīgs no tehnoloģiskā progresa un var arī beigties, tās cena ir ļoti mainīga, un to ietekmē globālās ekonomikas un politikas svārstības. Savukārt zelts nespēj pats saražot ieņēmumus, tā izmantojumam ir ierobežojumi un ieņēmumi – spekulatīvi. Pēc Tralmaka teiktā, mežs kā biržas aktīvs sācis figurēt pavisam nesen – 80-tajos gados ASV, kad vertikāli integrētās kompānijas, kas nodarbojas ar koksnes produktu ražošanu, uzsāka meža zemju privatizāciju. Kopš tā laika kopējais investīciju apjoms mežu aktīvos sasniedzis 50 miljardus dolāru. Pakāpeniski šī tendence iezīmējās arī Latīņamerikā, Okeānijā un Jaunzēlandē – reģionos, kur tiek iegūts visvairāk koksnes. Investori izmanto šo aktīvu, lai ierobežotu riskus, kā arī novērtē to samērā augstā ienesīguma dēļ. Pēc Tralmaka teiktā, meža zemes cena nekorelē ne ar citiem biržas aktīviem, ne ar koksnes cenu tirgū, tāpēc mežam raksturīgas mazākas vērtības svārstības, kas patstāvīgi turas virs inflācijas līmeņa un tā bioloģiskais pieaugums ir viegli prognozējams un neatkarīgs no citiem faktoriem. Taču viena līdzība ir – arī meža zemes vērtība, līdz ar pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanos un pieprasījumu pēc atjaunojamiem energoresursiem, turpina pieaugt. Potenciālajiem investoriem gan jārēķinās ar to, ka pirmo 10 gadu laikā aktīvu atdeve vienlīdzīga ar nulli un pilnīga ieguldījumu atdeve gaidāma vien pēc 30 – 50 gadiem. Toties tīrā peļņa no šāda veida investīcijām pieaug ar katru gadu un gala rezultātā, pēc kompānijas „International Woodland Company” attīstības menedžera Magnusa Veikera teiktā, var sasniegt pat 50%. To apliecina pēdējo gadu laikā jaunizveidoto fondu skaits – ap 50, kas gatavi meža nozarē ieguldīt 100 miljardus dolāru. Arī Veikera kompānijai, kuras īpašumā esošo mežu kopējā vērtība sastāda 2,5 miljardus dolāru, pieder divi objekti Latvijā.

Latvijas un Igaunijas mežiem vērtību rada arī Eiropas īstenotā programma, kas paredz fosilo energoresursu aizstāšanu ar atjaunojamiem, konferencē teikusi Eiropas Komisijas pārstāve Kristīne Kozlova. Pēc viņas sacītā, atjaunojamajās enerģijas patēriņš ES dalībvalstīs līdz 2020.gadam palielināsies par 20%. Latvijā 75% patērējamās biomasas veidos koksne.  Palielinoties pieprasījumam, sagaidāms, ka līdz 2020.gadam par 20% (no līdzšinējiem 5%) pieaugs arī Latvijas koksnes biomasas eksports.

Runājot par investīcijām Latvijas mežos, konferencē tika minēti vairāki šķēršļi, kas dara uzmanīgus potenciālos ārvalstu investorus un kavē to piesaisti – piemēram, precīzu meža inventarizācijas plānu, aerofoto uzņēmumu neesamība, kas liek pircējam pašam veikt iegādājamā īpašuma apskati dabā. Uzskatāmībai kompānijas „Catella Corporate” pārstāvis salīdzinājis divus tipiskus darījumus – kopts īpašums Gēteborgas tuvumā Zviedrijā pārdots jau pirmajā izsolē par 70 eiro/m3, savukārt īpašums Indrā, Latvijā – tikai izsoles otrajā kārtā pēc inventarizācijas veikšanas par 16 eiro/m3.

Kā diskusijās atzina mežu īpašnieki, investori un finanšu konsultanti, Baltijas valstīs saglabāsies zemas cenas mežu īpašumiem, jo ir sadrumstalotas mežu zemes un daudz sīku īpašnieku, taču investoru interese saglabāsies pie noteikta cenu līmeņa, kas šobrīd ir 3 – 4 reizes zemāks nekā, piemēram, Zviedrijā. Ņemot vērā, ka konferences noslēgumā delegāti izvirzīja priekšlikumus arī turpmāk padziļināti diskutēt par meža vērtēšanas jautājumiem, biomasas nozīmi un darījumiem Baltijas jūras reģionā, konferences organizatori, SIA „Invest Forest” prognozē, ka konferences rīkošana Rīgā noteikti varētu kļūt par ikgadēju tradīciju, kas nozares pārstāvju vidū būtu atzīts un gaidīts pasākums.

 

Avots:www.telegraf.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *