Latvijai jādomā par papīrmalkas izmantošanu biodegvielas ražošanai

Skandināvijas kompānijas patlaban kūtri iepērk papīrmalku no Latvijas mežu īpašniekiem, jo tai nav pieprasījuma. Baltijā arī nav attīstīta celulozes un papīra industrija, tādēļ papīrmalku būtu jāsāk novirzīt biodegvielas ražošanai, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” pastāstīja Zviedrijas lielākā meža nozares uzņēmuma “Sveaskog” viceprezidents Anders Dālkvists.

Komentējot Latvijas kokapstrādes industrijas bažas, ka Skandināvu kompānijas izmanto Baltijas reģionu kā līdzsvarotāju tās papīrmalkas tirgum, jo kopš pagājušā rudens Skandināvu tirgus nav bijis ļoti aktīvs papīrmalkas iepirkšanā, Dālkvists norāda, ka šie rādītāji mainoties nepārtraukti. “Pieprasījums gan pieaug, gan krītas. Zema pieprasījuma dēļ arī, piemēram, Zviedrijā patlaban grūti pārdot papīrmalku. Ja paskatāmies vēsturē, Zviedrija ļoti stabili Skandināvijas tirgum piegādājusi papīrmalku no Baltijas, un, manuprāt, šī plūsma arī turpināsies, taču cenas nedaudz līdzsvaros piegādes apjomus. Līdz ar to nākotnē tie varētu nebūt tik lieli, cik patlaban. Tas savukārt nozīmē, ka pēc papīrmalkas jābūt pieprasījumam arī uz vietas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,” sacīja Dālkvists. Pēc viņa teiktā, alternatīva izmantošanas metode papīrmalkai ir, piemēram, biodegviela. “Latvijā nav celulozes un papīra ražošanas industrijas, tādēļ biodegviela būtu ļoti laba iespēja Latvijas mežu īpašniekiem. To varētu pārdot arī ārzemēs, piemēram, Zviedrijā,” pārliecināts ir “Sveaskog” viceprezidents.

Taujāts par cenu tendencēm papīrmalkai, kas Latvijā gada laikā kritušās par aptuveni 31%, Dālkvists uzsver, ka tās mainās visu laiku, ko ļoti ietekmē arī ekonomiskā situācija, kas patlaban esot lejupejoša. “Līdz ar to cenas arī Skandināvijā ir zemas, taču esmu pilnīgi pārliecināts, ka gan cenas, gan pieprasījums atkal palielināsies arī papīrmalkai,” piebilst Dālkvists.

Šā gada pirmajā ceturksnī “Sveaskog” pārdošanas ieņēmumi kritušies par 6%, salīdzinot ar pirmajiem trīs mēnešiem pērn no 1,772 miljardiem Zviedrijas kronu (139,8 miljoniem latu) līdz 1,66 miljoniem kronu (130,9 miljoniem latu). Ceturkšņa peļņa veidoja 274 miljonus Zviedrijas kronu (21,62 miljonus latu) salīdzinājumā ar 217 miljoniem kronu (17,12 miljoniem latu) pirms gada. Kopumā pērn “Sveaskog” pārdošanas ieņēmumi bija 6,724 miljardi Zviedrijas kronu (530,52 miljoni latu), kas ir par 3,2% mazāk nekā 2010.gadā. Savukārt peļņa samazinājās no 2,1 miljarda Zviedrijas kronu (165,7 miljoni latu) līdz 899 miljoniem kronu (70,93 miljoniem latu).

Zviedrijas kopējā meža zemju platība ir 41 miljons hektāru. No tiem “Sveaskog” pieder 4,1 miljons hektāru.

 

Avots: “Nozare.lv”

(Raksta autors: Kārlis Pots)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *