Sekmēs mežu īpašnieku pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau vairākas reizes ir skatījusi Zemkopības ministrijas rosināto jautājumu par iespējamiem grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas paredzētu uz privāto mežu īpašnieku kooperatīviem attiecināt tos pašus nosacījumus, kādi šobrīd tiek piemēroti lauksaimniecības kooperatīviem, t.sk., uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Lai veicinātu efektīvāku privāto mežu platību apsaimniekošanu, trešdien, 9.maijā Saeimas Tautsaimniecības komisija, sagatavojot izskatīšanai otrajam lasījumam Kooperatīvo sabiedrību likumu, atbalstījusi mežu īpašnieku kooperatīvu veidošanu, raksta laikraksts “Diena”. Ierosinājums saistīts arī ar centieniem mazināt mežu izpārdošanu ārzemniekiem, kas notiekot pastarpināti. Valdības deklarācijā paredzēts sekmēt mežu īpašnieku pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanu. Tāda prakse ir daudzās Eiropas valstīs, arī Igaunijā, kur privāto mežu īpašnieku kooperatīvi sāka veidoties 2008.gadā un valsts tos atbalsta ar subsīdijām.

Lēmuma pieņemšanā vērā ņemti meža īpašnieku organizāciju pārstāvju vairākkārt argumentētie potenciālie ieguvumi no privāto meža īpašnieku kooperācijas attīstības gan meža īpašniekiem, gan visai meža nozarei kopumā. Ņemot vērā, ka vidējais privātā meža īpašums Latvijā ir apmēram 8 ha, ir grūti runāt par efektīvu meža apsaimniekošanu mazajos īpašumos. Meža īpašniekam nav izdevīgi nelielās platībās veikt mežsaimnieciskos darbus, jo pakalpojumu iepirkšana uz mazu apjomu ir dārga. Tādēļ bieži vien meža īpašnieks izvēlas nesaimniekot mežā. Tā rezultātā mežā kaut kas paliek nekopts, kaut kas paliek nenocirsts. Ņemot vērā lielo meža īpašnieku skaitu Latvijā, kopumā neiegūtais labums no šāda veida nesaimniekošanas varētu sastādīt ievērojamu naudas summu, kas nenonāk ne meža īpašnieka kabatās, ne saistīto pakalpojumu sniedzēju un uzņēmēju rīcībā, ne valsts kā nodokļu saņēmēja gūst papildus iekasējumus nodokļu veidā. Arī kokrūpniecības nozare, attīstoties meža īpašnieku kooperācijai,  iegūtu stabilāku un prognozējamāku koksnes plūsmu no privātajiem mežiem.

Likumprojektā noteikts, ka mežsaimniecības kooperatīvo sabiedrību var izveidot ne mazāk kā 25 fiziskas vai juridiskas personas vai arī īpašnieki ar kopējo mežu platību vismaz 500 hektāri.

Tautsaimniecības komisijā strīds bija koalīcijas pārstāvju starpā, jo Edvards Smiltēns (V), pārstāvot Zemkopības ministriju, aizstāvēja viedokli, ka uz mežu kooperatīviem jāattiecina nodokļu atlaides, kādas ir lauksaimniecības kooperatīviem un ir sevi attaisnojušas. Savukārt komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) par atlaižu piemērošanu izteica lielas šaubas un aicināja noteikt termiņa ierobežojumu uz četriem gadiem. Viņš, tāpat kā Zanda Kalniņa-Lukaševiča (RP), balsoja pret Smiltēna piedāvājumu, kas guva vairākuma atbalstu, jo to atbalstīja ne tikai “Vienotības” un nacionālās apvienības, bet arī Zaļo un zemnieku savienības un “Saskaņas centra” deputāti. Smiltēns nepiekrita nodokļu atlaižu termiņa ierobežojumam, jo tas radītu nestabilitātes sajūtu kooperatīvu veidotājiem un mazinātu motivāciju tos dibināt. Viņš uzsvēra, ka atlaides stātos spēkā tikai pēc izmaiņām nodokļu likumos.

 

Avots:www.diena.lv

www.mezaipasnieki.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *